Gaidot šī gada labdarības maratonu "Dod pieci!", Ģimenes studijā interesēsimies par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem: ko apmaksā valsts un kam finansējums gadu no gada jēmeklē ar ziedotāju labvēlību? Plašāk skaidro centra “Poga” Bērnu fizioterapijas vadītāja Egija Bidiņa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāja Gunta Kristapsone, Ziedot.lv bērnu sociālo programmu vadītāja Baiba Drone, viņa arī ir sociālais darbinieks centrā “Poga”, Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” Vaivaru tehnisko palīglīdzekļa centra galvenā ergoterapeite Marina Stūre.

"Tehniskie palīglīdzekļi skar daudz sfēras bērniem ar īpašām vajadzībām, tā var būt sfērā, kas ir saistīta ar viņa kustību, tas var būt saistīts ar viņa mājokli, lai viņš varētu sevi aprūpēt un veikt ikdienas darbības. Tikpat labi tie var būt palīglīdzekļi, kas nodrošina viņa aprūpi," skaidro Egija Bidiņa.

"Tā ir jebkura ierīce, kas palīdz veikt jebkādu aktivitāti vai kavē deformācijas veidošanos, tā var būt speciāli izgatavota un augstas tehnoloģijas ierīce, bet tā var būt arī pielāgota un pavisam vienkārša ierīce. Arī kurpju lāpstiņa zināmā mērā ir tehniskais palīglīdzeklis," norāda Gunta Kristapsone.

"Arī telefons ir tehniskais palīglīdzeklis savā ziņā," piebilst Marina Stūre. "Visas lietas, kas atvieglo ikdienu jebkurā jomā, vai tā būt pašaprūpe, izglītības apguve vai darba pienākumi vai brīvā laika aktivitātes."

Sabiedrībā vislabāk pazīstams kā tehniskais palīglīdzeklis ir ratiņkrēsls. 

"Es gribētu, lai drīz Latvijā otra populārākā lieta būtu ortozes, kas ir tikpat vajadzīgas kā ratiņkrēsls bērnam, kurš spēj pārvietoties, izmantojot ortozes," atzīst Egija Bidiņa.

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem svarīgas ir ortozes, ko viņi nēsā katru dienu, gan atbilstoši ratiņkrēsli.

"Tā bērna dzīve ir pilnīgi tāda pati, kā vesela bērna dzīve, viņiem ir vienīgi kustību traucējumi. Mums, sabiedrībai, ar palīdzību jānodrošina tas, lai kustību traucējumi viņiem netraucētu piedalīties zināmā mērā kā veselam bērnam," uzskata Egija Bidiņa.

Gunta Kristapsone skaidro, ka ir ortozes, kas kavē deformāciju veidošanos, un aktivitātes atbalstošās ortozes.

Par to, kā veicas ar bērnam tik nepieciešamo palīglīdzekļu ieguvi, pieredzē dalās Māra mamma Sandra un Mareka mamma Līga.

Statistika liecina, ka Latvijā ar invaliditāti sadzīvo katrs desmitais jeb vairāk nekā 203 tūkstoši cilvēku, tostarp vismaz 36 tūkstošiem ir ierobežotas pārvietošanās spējas, gandrīz trīs tūkstošiem ir dzirdes traucējumi (Latvijas vājdzirdīgo atbalsta asociācija Sadzirdi.lv gan norāda, ka reālais cilvēku skaits ar dzirdes traucējumiem ir vismaz desmitkārt lielāks), bet vairāk nekā 10 tūkstošiem – redzes traucējumi. Katru gadu šiem skaitļiem ir tendence pieaugt. Tajā pašā laikā vides pieejamība, tostarp publisko ēku un infrastruktūras pielāgošana, ir kritiski zema.

Sabiedrisko mediju labdarības maratons “Dod pieci!” šogad izcels vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Maratona laikā saziedotie līdzekļi caur Ziedot.lv tiks novirzīti līdzcilvēku atbalstam – pandusu un pacēlāju ierīkošanai, cilvēku dzīvesvietas labiekārtošanai, tehnisko palīglīdzekļu iegādei un citām vajadzībām, kas saistītas ar vides pieejamības uzlabošanu ārpus publiskās infrastruktūras. Šajā gadā sabiedriskie mediji uzsvērs ikvienas personas tiesības uz iespējami patstāvīgu dzīvi.