Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce savā kontā 1. novembrī raksta: "Šodien ir tikai pirmā attālināto mācību diena, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka bērns tā ir momentā atmetusi atpakaļ pavasara noskaņojumā. Manā mācību stundā trīs saucieni pēc palīdzības, arī viens emociju izvirdumus par situāciju kopumā. Skolā arī pilnīgi nejauša saruna par jauku un gudru vidusskolnieci šodien sev netipiski vispār nav iesaistījusies stundā. Viņas mammas komentārs, meitene jūtas ļoti nomākta un iemesta atpakaļ, kā mamma saka, pagājušā gada nebeidzamajā stāstā."

Kā skolēniem turpmāk varētu palīdzēt Garīgās veselības veicināšanas programma, kura tapusi 11 gadu laikā un ir paredzēta bērnu sociāli emocionālo prasmju attīstīšanai, dzīvesspēka stiprināšanai un sociālo, emocionālo un uzvedības problēmu riska mazināšanai visās vecuma grupās. Kādas atziņas par to skolās, kas to jau izmēģinājušas praksē, un vai tā tiks ieviesta visās skolās? Ģimenes studijā tiekamies ar programmas veidotājiem un mācību iestādēm, kas to jau izmēģinājušas praksē. Iepazīstina un diskutē Latvijas Universitātes profesore klīniskajā psiholoģijā, projekta "Garīgas veselības veicināšana skolā" vadītāja Baiba Martinsone,Latvijas Universitātes asociētā profesore šī projekta pētniece Ieva Stokenberga, Siguldas pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” direktore Liene Ābele un Siguldas pilsētas vidusskolas sākumskolas skolotāja Vineta Inberga.

"Programma tapa domājot par kopējo bērnu, pedagogu un vecāku labklājību. Visi, kas iesaistīti izglītības sistēmā, lai veicinātu viņu garīgo veselību. Līdz ar programmas pieeja ir preventīva, kā veidot tādus stabilu vidi, kas resurss un atbalsts, kad nāk dažādas dzīves kolīzijas," skaidro Baiba Martinsone.

Bet tās īstenošana sakrita ar pandēmijas laiku, tā neviļus izdevās rasta atbildes uz jautājumu, kā bērniem un pedagogiem gājis pandēmijas laikā.

"Garīgās veselības programma ir kā aizsargājošs faktors un nostrādājusi kā buferis, lai bērniem nebūtu pasliktinājuma. Tiem, ka nebija programma pieejama, bija pasliktinājusies atsevišķi rādītāji. Piemēram, pusaudzēm bijis grūtāk noturēt uzmanību, koncentrēties," norāda Baiba Martinsone.

Ieva Stokenberga ir gandarīta, ka šis unikāls pētījums Latvijas situācijā, jo līdz šim nav bijis neviens pētījums, kas sekotu vieniem un tiem pašiem bērniem cauri visam attālināto mācību gadam, vērtējot viņu mentālo veselību mācību gada sākumā un beigās. 

Pētījumā tika iesaistīti visi atbilstošā vecuma Siguldas novada skolu bērni. 

Runājot par bērnudārzniekiem, Baiba Martinsone atzīst, ka konstatēts, ka labākas sociāli emocionālās prasmes saistās ar augstāku mācību motivāciju jau pirmsskolā un zemākiem uzvedības problēmu rādītājiem. 

"Izrādās, ka vajag tiešas motivācijas vai uzvedības uzlabošanas programmas, bet jāsāk ar sociāli emocionālo mācīšanos, kas nozīmē veltīt apzināti uzmanību attiecību veidošanai," atklāj Baiba Martinsone. "Tā ir arī atbilde šajā pandēmijas laikā, jo sociālā un fiziskā distancēšanās ir lielāka, jo vairāk jāsamazina emocionālā distance. Skolā nevis papildus viena mācību stunda, bet garīgās veselības veicināšanas stunda. Uzlabosies sekmes un attieksme arī citos priekšmetos."