Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

2020.gada 3. decembrī Saeima 3. lasījumā atbalstīja jaunu likumu par valsts aizsardzības mācību un jaunsardzi, ar kuru tiek noteikts, ka Latvijas vidusskolās tiks ieviests jauns obligāts mācību priekšmets Valsts aizsardzības mācība. Likums paredz, ka šī mācību priekšmeta apguvi organizēs Jaunsardzes centrs, priekšmetu būs tiesīgas mācīt profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri. Līdz 2024. gada 31. augustam Valsts aizsardzības mācība būs specializētais kurss, kā izvēles priekšmets veselības, drošības un fizikās aktivitātes mācību jomā, bet no 2024. gada 1. septembra vidusskolēniem šī priekšmeta apguve būs obligāta. Kā vērtēt šādu ieceri, kā uz to raugās pedagogi un vecāki? Ģimenes studijā diskutējam par sabiedrības atbalstu šim lēmumam un skolu gatavību ieviest šādu apmācību.

Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece skaidro, ka šī priekšmeta apguve notiks vienu dienu mēnesī, tā nebūs dalīta stundās kā citi mācību priekšmeti.

"Šajā dienā 10. un 11. klašu skolēniem un attiecīgā vecuma profesionālo skolu audzēkņiem tiks nodrošināta komplicēta un kompleksa sistēmisku iemaņu apgūšana. Tā ietver gan prasmi orientēties krīzes situācijās, gan prasmi reaģēt uz krīzes situācijām, orientēties dabā, dažādas sagatavotības, tajā skaitā pilsonisko audzināšanu un izpratni, kas ir valsts un kā mēs to varam aizsargāt," norāda Baiba Bļodniece.

Mācību saturu izstrādājusi Aizsardzības ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju, piedaloties nevalstiskām organizācijām. Programma jau tiek īstenota 69 Latvijas skolās.

Bļodniece vērtē, ka šis ir visaptverošs un starpdisciplinārs mācību priekšmets, kas nav saistīts tikai ar militāro iemaņu apgūšanu, tas orientēts uz izpratni par krīzēm un kā tajās reaģēt.

Rīgas 28.vidusskolas direktors Guntars Jirgensons atklāj, ka viņa vadītajā skolā jau 12 gadus veiksmīgi īsteno šo mācību programmu.

"Kā savas valsts patriots atbalstu, ka 2024. gadā to vajadzētu mācīt visās skolās kā elementārus militārās apmācības pamatus. Tas būtu pielīdzināms Somijas modelim, kur vispārīgā izpratnē domā par valsts drošību,"  atzīst Guntars Jirgensons.

Vienīgais, ko Jirgensons min kā problēmu ir pasniedzēju izvēle. Viņa skolai ir paveicies ar labiem pasniedzējiem, kas ir skolas absolventi, kas izvēlējušies dienestu kā profesiju un arī māk strādāt ar bērniem.

"Lielākā problēma būs tāda, ka profesionāļi, armijas cilvēki ne vienmēr ir ar pedagoga talantu," uzskata Guntars Jirgensons.

Organizācijas "Vecāki par labāku izglītību" pārstāvis Gundars Āboliņš atzīst, ka galvenais jautājums saistīts ar to, kā jaunais mācību priekšmets tiks ieviests dzīvē un kā tas integrēsies kompetencēs balstītā mācību sistēmā.

"Bažas ir par to, kā tas tiks ieviests dzīvē, kas pasniegs, kuri būs skolotāji," norāda Gundars Āboliņš. Viņš ir bažīgs par šī priekšmeta apguves metodoloģiju, lai tas skolēniem raisītu interesi, un iespēju to integrēt citos priekšmetos.

Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas direktors, vēstures skolotājs Oskars Kaulēns uzskata, ka šī mācību priekšmeta ieviešanas izaicinājumi ir saistīti ar satura izpildi.

"Man trūkst racionāla izskaidrojuma, kāpēc šāds priekšmets vajadzīgs. (..) Gan kā direktoru, gan kā pilsoni mani dara bažīgu, kas ir tie mērījumi, pēc kuriem pateiksim, ka tas priekšmets, ieviešot šādā veidā, īsteno patriotisma veicināšanas mērķi? Kas būs tie pilsoniskās apziņas mērījumi, pēc kuriem teiksim, ka pateicoties tam, ka skolu programmā ir tieši šāds priekšmets, mainās arī tas, kur šobrīd ir saskatīta problēma?" analizē Oskars Kaulēns. "Esmu diezgan skeptisks par to, ka katras problēmas, kas tiek identificēta, risināšanai tiek organizēts jauns mācību priekšmets."

Tajā pašā laikā Kaulēns bilst, ka saturs ir noderīgs, jautājums, vai visiem obligāti un mācību priekšmeta veidā.