Cik būtiska ir atšķirība starp veģetāru vai vegānisku ēdienu un vai vegāns uzturs ir uzskatāms par pilnvērtīgu bērniem un pusaudžiem?

Pirms neilga laika kāds mūsu klausītājs pievērsa Ģimenes studijas autoru uzmanību ziņai, kas publicēta britu laikrakstā „The Times”. Ziņā vēstīts, ka Skotijas skolas sāk piedāvāt saviem audzēkņiem vegāniskus ēdienus pēc tam, kad to, atsaucoties uz cilvēktiesībām, lūguši skolēnu vecāki. Šāds lēmums pieņemts Austrumrenfrēšīras pašvaldībā, kas to sākotnēji noraidījusi. Tad kāda dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācija kopīgi ar vecākiem, atsaucoties uz cilvēktiesībām, pašvaldības atteikumu apstrīdēja. Tagad šī pašvaldība ir sagatavojusi vegānisku ēdienu ēdināšanas uzņēmumu sarakstu un apstiprina, ka tas ir pieejams skolēniem pēc pieprasījuma visā reģionā. Līdzīgs gadījums bijis Glāzgovā.

Kāda veģetāras pārtikas ražotāja veikta aptauja liecina, ka 10% britu bērnu vecumā no astoņiem līdz 13 gadiem identificē sevi kā veģetāriešus vai vegānus un 44% cenšas ēst mazāk gaļas un piena. Tā rezultātā gandrīz ceturtā daļa (23%) jauniešu apgalvo, ka skolā viņi ir regulāri izsalkuši, jo ēdienkartē trūkst veģetāru un vegānisku ēdienu. Vēl sliktāk, 34% jauniešu saka – ja viņi nevar atrast piemērotu maltīti, tad pērk neveselīgas uzkodas tirdzniecības automātos. Šobrīd lielākajā daļā Skotijas skolu standarta piedāvājumā skolēniem nav iekļauti skaidri marķēti vegāniski ēdieni.

Ziņa arī rosināja pievērsties šim tematam raidījumā. Par to, cik būtiska ir atšķirība starp veģetāru vai vegānisku ēdienu un vai vegāns uzturs ir uzskatāms par pilnvērtīgu bērniem un pusaudžiem – saruna arī Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa, ģimenes ārste Alise Nicmane-Aišpure, Ikšķiles brīvā skolas un vecāku pārstāve Kristīne Mežale un uztura speciāliste Guna Bīlande.

Bieži valda maldīgs uzskats, ka veģetārs un vegāns uzturs ir vienveidīgs, speciālisti norāda, ka tas arī var būt gāršīgs, krāsains un daudzveidīgs. Nereti vegāni gatavo daudzveidīgāk, nekā tradicionālajā virtuvē ieraksts. Jebkāda veida uzturs vai diēta var būt sabalansēta un var arī nebūt sabalansēta.

Ārste piekrīt viedoklim, ka nesabalansēts var būt arī uzturs, kurā ir iekļauta gaļa, bet var būt pārdomāts un sabalansēts, ja ir veģetārs un vegānisks. Viņa norāda, ka veģetāriešiem un vegāniem ir vairāk jāpievērš uzmanība mikroelementiem un vitamīniem, kurus ar vegānisku uzturu ir grūti uzņemt. Veģetārieši un vegāni arī biežāk vēršas pie ārsta ar jautājumu, vai ir pietiekamā daudzumā visi vajadzīgie vitamīni un mikroelementi organismā.

Pierādīts, ka vegāni mazāk ar pārtiku uzņem D vitamīnu un B12 vitamīnu.