Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Šoreiz Ģimenes studija dodas ciemos pie Prāņu ģimenes. Guntars Prānis ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors un profesors, Ieva Prāne – tekstilmāksliniece un abi kopā viņi ir arī triju nu jau gandrīz lielu bērnu vecāki.

Ievas radošajā darbībā šis ir rosīgs laiks – nesen Jūrmalas muzejā atklāta plaša tekstilmākslinieku grupas izstāde „Cik sver gaisma”, kurā viņa ir gan dalībniece, gan kuratore. Un turpat muzejā Ieva kopā ar domubiedriem aicina ģimenes, jo īpaši – ukraiņu ģimenes, uz radošajām darbnīcām „Jaunā Ukraina”. Tajās bērni un jaunieši, viņu vecāki un vecvecāki var izmēģināt roku gobelēna tehnikā un iejusties tekstilmākslinieka lomā. Tas ir veltījums Ukrainas atjaunošanai, ticot, ka gaisma uzvarēs, un arī iespēja piedzīvot mākslas atbrīvojošo un dziedējošo pieskārienu, ticot, ka ukraiņu zaudētās mājas tiks atjaunotas.

Pašiem Prāņiem ļoti svarīgas ir viņu mājas un īsta kopābūšana, kas, vecākajam dēlam studējot ASV, vairs nav tik bieža un pašsaprotama.

Stāstot par radošajām darbnīcām Jūrmalas muzejā, Ieva Prāne atklāj, ka tās iecerētas, ka tikšanās latviešu un ukraiņu bēgļu ģimenēm. Turklāt projekts kļūst plašāks un Ieva ir saņēmusi piedāvājumu 2023. gada februāra otrā pusē rīkot izstādi Eiropas Savienības mājā Rīgā.

""Cik sver gaisma" virzās uz "Jaunā Ukraina"," bilst Ieva Prāne. Jaunieši varētu turpināt Eiropas mājā darboties.

"Simbolisks spēks ir projektam, viens no veidiem, kā atbalstīt, parādīt, ka ticam, ka viss būs kārtībā, ka būs plaukstoša un ziedoša Ukrainai, ka varēsim un varam daudz no viņiem mācīties," atzīst Guntars Prānis

Viņš arī atklāj, ka Mūzikas akadēmijā ir vairāki ukraiņu studenti. Mūsu artava - viņus uzņemt kā savējos un palīdzēt.

Iepazīstinot ar sevi, Guntars Prānis saka, ka viņš sevi mūzikā ierauga krustpunktā starp teoriju un praksi. Ieva Prāne par sevi saka, ka viņa ir Guntara sieva, trīs burvīgu bērnu mamma un tekstilmāksliniece.

Olivers studē elektroniku Kalifornijā (ASV). Katrīna Latvijas Universitātē studē ķīmiju, paralēli strādā Organiskās sintēzes institūtā. Beatrise mācās Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 10. klasē. Viņai ir daudz hobiju. 

Guntars piesaka, ka mājās ir arī  kaķis un suns. Tam arī ir jāizskan!

"Tāds mazliet radošs haosiņš, kas izjauc iedomāto kārtību. To viņi mums māca, ne jau to tikai," atzīst Guntars.

Visi bērni ir ir apguvuši arī mūziku, Katrīna apguvusi flautas spēli, Olivers - akordeona spēli, Beatrise - spēlē ģitāru.

"Es esmu vienīgais nemūziķis šajā ģimenē," atzīst Ieva. Viņas atziņa, dzīvojot kopā ar mūziķiem, ka mākslā var daudz loderēt, mūzikā jāzina partitūra, jāzina, kā uzstāties, spēlēt kopā.

Guntars ir pārliecināts, kā mūzika attīsta radošumu un pamats - bērnu mūzikas skola - ir.

"Redzu, ka jau šobrīd tas dažādos veidos viņu dzīvēs atgriežas," vērtē Guntars.

Katrīna vērtē, ka vecāki viņai dod atbalsta sajūtu un arī iemācījušies atbalstīt citam citu ģimenē. Viņa var prasīt palīdzību brālim datorlietās, pati cenšas palīdzēt jaunākai māsai skolas darbos. Māsas teiktajam piekrīt Olivers. Viņš atzīst, ka nevar tieši pateikt, ko tas devis, bet tas, ka abi vecāki ir mākslinieki, lai arī pašam šķiet pašsaprotami, nav bieži vienaudžu vidū. Tas ir interesanti. Beatrisei vairs nav ko piebilst, vislabākais jau pateikts. Viņa vērtē, ka visi ir savstarpēji tuvi, viens otru atbalsta.