Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


„Ja cilvēkam 21. gadsimtā nav digitālās identitātes, jāsāk domāt par viņa sociālo rīcībspēju, vai viņš ir sociāli aktīvs. Mūsdienu cilvēks dzīvo divās pasaulēs - - virtuālajā un reālajā un abām jābūt sabalansētām. Ja esam tikai kādā vienā no tām, jāsāk sev jautāt, kas ar mums nav kārtībā,” raidījumā Ģimenes studija norāda Zanda Rubene.

Puse Latvijas jauniešu ievieto sociālajos tīklos svarīgāko informāciju par sevi – dzimšanas dienu, ģimenes locekļu vārdus un skolu, katrs trešais atzīmē savu atrašanās vietu un teju puse ir kaut reizi sūtījuši sevi apkaunojošu foto draugam privātā sarakstē, secināts „Samsung Skola nākotnei” veiktajā aptaujā. Kādus riskus tas rada, spriežam  Ģimenes studijā kopā ar profesori Zandu Rubeni un jauno mediju ekspertu Krišu Kupruku.

Digitālā pēda ir informācija, ko atstājam virtuālajā vidē – vizuāla, audio un arī rakstiskā informācija. Apzināti vai neapzināti veidota. Nevajag domāt, ka digitālā pēda ir vienmēr kas ļauns.

Digitālā pēda mūsdienu cilvēkam pat ir nepieciešama. Ir aktīvā digitālā pēda – informācija, ko paši par sevi ievietojam sociālos tīklos, pasīvā – ko kāds cits ievieto par mums.

Mūsdienās atbildība par to, ko ievietojam sociālajos tīklos ir daudz lielāka, nekā poligrāfijas laikmetā.

Pašpārbaudes jautājums, pirms ievietot informāciju par sevi internetā: vai mēs gribam to nākamā rītā ieraudzīt avīzē vai izdzirdēt rīta ziņas. Ja to ieraugām un neliek sarkt, viss ir kārtībā.

Ir jādomā par savu reputāciju, jo aizvien vairāk darba devēji pārbauda potenciālos kandidātus, ielūkojoties viņa kontos sociālajos tīklos.