Šoreiz raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 stāsts par Glika Bībeles otro izdevumu. Kāpēc tas tik nozīmīgs, kas mainījies tulkojumā un kas to rediģējis. Būsim klāt arī Glika ozola stādīšanā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. 

Atkārtotais Glika Bībeles izdevums klajā nāk 1739.gadā. Tas ir hernhūtiešu aizsākuma laiks, un grāfam Cincendorfam bijusi īpaša loma, lai atkārtotais izdevums nāktu klajā. Kāpēc Bībeles otro izdevumu dēvē par īsto tautas Bībeli?

Atgādinām arī par Ernsta Glika Bībeles pirmizdevumu, arī par ozoliem, ko stādījis Alūksnē, pabeidzot Jaunās un Vecās derības tulkošanu. Tas savukārt mūsdienās  pāraudzis projektā „Glika ozoli”. Viens ozols tagad aug arī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. 

Oktobra nogalē zālienā pie skulptūras „Divi Raiņi” , piedaloties arhibīskapam Jānim Vanagam un Latvijas Nacionālās bibliotēkas izpilddirektorei Dzintrai Mukānei, iestādīja ozolu. Par godu reformācijas piecsimtgadei visā Latvijā tiek stādīti ozoli, kas izaudzēti no ozolzīlēm, kuras salasītas no pirmās Bībeles latviešu valodā tulkotāja – vācu mācītāja Ernsta Glika Alūksnē stādītajiem ozoliem. Arhibīskaps Jānis Vanags , svinīgajā notikumā uzsvēra vairākas ar reformāciju saistītas svētības, vispirms darba tikumu, tad arī otru svētību.

Kad Glika ozols zālienā pie Nacionālās bibliotēkas iestādīts, sanākušie dodas uz bibliotēkas pastāvīgo ekspozīciju „Grāmata Latvijā”.  Latvijas Nacionālās  bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica pakavējās pie Glika Bībeles pirmizdevumiem, vispirms norādot uz portretu, kurā redzams Glika darba devējs Johans Fišers, Zviedru ieceltais ģenerālsuperintendents.

Beata Paškevica vērš uzmanību ekspozīcijā redzamiem trim Glika Bībeles pirmizdevumiem, tiem ir dažādi iesējuma veidi.

Arī Ernsta Glika Bībeles muzejā glabājas Bībeles pirmizdevumi, un muzeja vadītājai Solveigai Selgai ir  zināmi cilvēkstāsti, tos šovasar, viesojoties Alūksnē, arī uzklausīju.

„Glika Bībeles pirmizdevumu saglabājies maz, tās gājušas bojā karos, ugunsgrēkos, stihiskās nelaimēs, piemēram, daudz nepārdoto eksemplāru zuduši lielajos Rīgas plūdos 1709.gadā. Kad 1739.gadā iznāk atkārtots Bībeles izdevums, pirmo, jau krietni nodeldēto izdevumu zemnieki dažkārt liek līdzi šķirstā saviem mirušajiem tuviniekiem,” – tas bija fragments no grāmatniecības vēsturnieka Ojāra Zandera rakstītā.

Beatai Paškevicai jautāju, vai arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā var aplūkot vēlākos Bībeles izdevumus? Saukārt latviešu valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags uz sarunu līdzi paņēmis 1739.gada Bībeles izdevumu vienkāršos ādas vākos, ko saņēmis kā dāvanu.

Lielu un nozīmīgu pētījumu par Bībeles otro izdevumu trūkst, atzīst Pēteris Vanags, taču ir veikti pilotprojekti, nelieli pētījumi kaut vai par rakstību.

Bībeles otro izdevumu drukā Kēnigsbergā, Austrumprūsijā, jo Latvijas teritorijā pēc Ziemeļus kara tādu iespēju nav. Starp citu arī vairāki mācītāji tiek speciāli komandēti uz Kēnigsbergu, kas tur dzīvo, kamēr Bībeli iespiež, un lasa korektūras.

Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit: