Aspazijas lugas "Zalša līgava" radioiestudējums. 1.daļa "Virszemes dzīve". Ziedneses kāzu dienā viņu nolaupa Zaltis un aizved uz savu zemūdens pili.

"Zalša līgava" ir nepatiesi aizmirsta it kā neuzmanības dēļ vai kā citādi malā nobīdīta luga - šedevrs. Tā ir izcila luga, varbūt pats nozīmīgākais Aspazijas dramaturģijas sacerējums. Luga tika izdota 1928. gadā, un tā tikai vienreiz ir iestudēta uz profesionālās teātra skatuves, - 1928. gadā Nacionālajā teātrī.

"Zalša līgava" pēc savas jaudas, iegremdes, emociju blīvuma un traģisma ir līdzvērtīga sengrieķu "Mēdejai" vai "Antigonei".

"Zalša līgava" ir Aspazijas - sievietes Augstā dziesma. Ziednesītes dziesma lugā izskan kā kliedziens, kā vaidi, kuri vērsti pret savu mīļoto zemes vīrieti Saulgaiti, kas neprāta dusmās nogalināja viņas un Zalša divus ezera dzelmē piedzimušos bērniņus. Tas ir satriecošs, baigs, sirdi plosošs notikums.

Režisors Viktors Jansons, komponists Jānis Ķirsis. Piedalās: Guna Zariņa, Gundars Grasbergs, Lidija Pupure, Ģirts Krūmiņš un vokālā grupa "Framest".

Skaņu režisors Andis Ploks. 2015. gada ieraksts.