Bēgļi Latvijā: Tarika ģimenes stāsts

Šis būs stāsts par Tariku un viņa sievu Anušu. Par diviem kurdiem, kuri ar sešiem bērniem šurp atbēga no Irākas. Ne Eiropas pārvietošanas programmā, bet pa citiem ceļiem. Patvēruma meklētāju vidū Tariks ir labi zināms – tā kā viņš prot runāt sešās valodās, visu šo laiku viņš bijis vidutājs starp bēgļiem un vietējiem ļaudīm. Tagad ilgi gaidītais bēgļa statuss beidzot saņemts, un kurdiem jādodas tālāk Latvijā - jāpamet Mucenieki. Kāds ir bijis Tarika ģimenes ceļš, ar kādu attieksmi saskārušies un ar kādu skatu viņi raugās tuvākajā nākotnē, par to šajā raidījumā Īstenības izteiksme.

Ar Tariku Latvijas Radio tiekas svētdienā. Tad viņam būtu vislabāk, jo darbadienu plāni vēl neesot skaidri - viņš meklē mājokli lielajai ģimenei. Viņu mājas joprojām ir patvēruma meklētāju centrs „Mucenieki,” taču tur tikties nevar, jo brīvdienās nepiederošos centrā nevar ielaist. Vai pagastā ir kāda kafejnīca, kur varētu parunāt, arī skaidrības nav, pats Tariks zina tikai vietējo veikalu. Beigās vienojamies satikties Mucenieku ēkas apkārtnē, kur ir soliņi.

Tariks ir pusmūža vīrs sudrabainiem matiem, baltā  T kreklā, melnās sporta biksēs un gumijas iešļūcenēs. Kamēr dodamies soliņu virzienā, viņš piezvana sievai, lai arī viņa sarunai pievienojas. Drīz vien no centra iznāk viņa sieva Anuša, arī sportiski tērpusies. Uz rokas pastarīte - divarpus gadu vecā Glena, kas virpina savas krāsainās krellītes.

“Mēs šeit, Latvijā, jau esam astoto mēnesī, astoņi cilvēki – vīrs, sieva un seši bērni. Gaidījām vairākus mēnešus, kamēr ieguvām bēgļa statusu. Paldies Dievam, to ieguvām, un par to mēs Latvijai esam ļoti pateicīgi. Mums šeit ir labi un mierīgi,” stāsta Tariks.

Tariks un Anuša ir kurdi no Irākas. Sarunas laikā viņi vairākkārt uzsver – ne jau naudas dēļ šurp bēg no tādas vietas, bet lai dzīvotu drošībā un mierā.

“Mūsu mājas Irākā vairs nav, tās vietā tagad ir līdzena zeme. Māju saspridzināja. Pie mājas divreiz mums bija atstātas zīmītes, ka mēs tavu sievu nogalināsim, jo viņa ir kristiete. Lai vispār tiktu pāri robežai, vajadzēja papīrus, ka viņa ir musulmaniete,” stāstu turpina Tariks.

Tarika ģimenei šobrīd ir grūts laiks – pēc prieka vēsts par bēgļa statusa saņemšanu tagad būs jāpārvar grūtības ar mājokļa atrašanu. Taču šiem bēgļiem, šķiet, ir visi instrumenti, lai varētu dzīvot un attīstīties Latvijā. Kā klāsies citiem, kuriem nav valodas zināšanu un kuriem nav tik lielas apņēmības, par to, acīmredzot, būs jau citi stāsti. Taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē zina stāstīt, ka mājokli patiesībā nevar atrast daudzas bēgļu ģimenes. Iekšējie kārtības noteikumi šobrīd paredz, ka pēc tam, kad iegūta uzturēšanās atļauja, Muceniekos var uzturēties vien desmit darba dienas. Tagad jau tiek virzīti jauni iekšējās kārtības noteikumi. Kopumā 15 cilvēki, kas jau ieguvuši alternatīvo vai bēgļa statusu, turpina dzīvot Muceniekos un joprojām meklē mājokli. Acīmredzams ir tas, ka šis jautājums draud izvērsties par nopietnu problēmu, arvien jauniem patvēruma meklētājiem ierodoties Latvijā.