Ceļā uz jauno EK sastāvu politiskās cīņas un šaubas par likumību

Jau trešdien, 27. novembrī, Eiropas Parlamenta deputāti balsos par jaunās Eiropas Komisijas apstiprināšanu. Visticamāk, vācu politiķes Urzulas fon der Leienas vadītā komanda gūs vairākuma deputātu atbalstu. Ceļš līdz šim balsojumam ir bijis ārkārtīgi sarežģīts. Un līdz pat šim brīdim neviens nevar būt pilnīgi drošs vai topošās Eiropas Komisijas iecelšanas likumība netiks apstrīdēta tiesā.

Tādēļ raidījumā Īstenības izteiksme piedāvājam atskatīties uz jauno komisāru apstiprināšanas procesu un salīdzināt, kā Latvija tajā izskatās uz pārējo Baltijas valstu fona.

„Šodien es stādu jūsu priekšā komandu Eiropai,” ar šādiem vārdiem Urzula fon der Leiena septembra sākumā atklāja preses konferenci, kurā viņa iepazīstināja ar amatu sadalījumu savā topošajā komisijā. Tās sastāvā ir priekšsēdētāja un 26 komisāri – pa vienam pārstāvim no katras bloka dalībvalsts, izņemot Lielbritāniju.

Apvienotajai Karalistei amats netika piešķirts, jo tobrīd oficiālā Londona vēl solīja darīt visu, lai pamestu Eiropas Savienību 31. oktobrī, proti dienu pirms jaunās komisijas sastāva stāšanās amatā. Bet dzīve ieviesa savas korekcijas.

Nespējot apstiprināt izstāšanās vienošanos Lielbritānijas parlamentā, šķiršanās datums tika atlikts līdz janvāra beigām. Bet Borisa Džonsona valdība joprojām atteicās izvirzīt savu kandidātu, formāli atsaucoties uz priekšvēlēšanu perioda ierobežojumiem.

Tādēļ Brisele bija spiesta spert politiski nedraudzīgu, bet juristu ieteikto soli – uzsākt pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti par komisāra neizvirzīšanu.