Eirozonai - 20: kā eiro ir gājis un kāda varētu iezīmēties tā nākotne

Eirozonai apritējuši apaļi 20 gadi. Kopš dibināšanas tā izaugusi līdz 19 dalībvalstīm, kurās dzīvo 340 miljoni cilvēku, un eiro kļuvusi par pasaules otro nozīmīgāko valūtu aiz ASV dolāra. Latvija eirozonā iestājās pirms pieciem gadiem, bet kā pagaidām pēdējā - Lietuva 2015.gadā. Divās desmitgadēs monetārās savienības nopietnākais pārbaudījums bijis laiks pēc globālās finanšu krīzes, kad smagā parādu krīzē iekrita vairākas valstis ar Grieķiju priekšgalā, radot jautājumus par eirozonas pastāvēšanu kā tādu. Lai raudzītu vairs nepieļaut šādas situācijas, pēdējos gados īstenotas nozīmīgas reformas, taču nerimst diskusijas – vai jāsper tālāki soļi un tālāku integrāciju. Valstīm gan nav vienprātības, cik tālu un cik strauji to vajadzētu darīt. Raidījumā Īstenības izteiksme apkopoti viedokļi, kā eiro ir gājis un kāda varētu iezīmēties tā nākotne.

Eiro valūtu oficiāli ieviesa 1999. gada 1. janvārī. Sākumā bezskaidras naudas norēķinos – jauno valūtu varēja izmantot, piemēram, banku pārskaitījumos. Taustāmā veidā banknotēs un monētās eiro cilvēku maciņos nonāca trīs gadus vēlāk - 2002.gada 1.janvārī tas apgrozībā nāca pirmajās 12 eirozonas valstīs, nomainot tādas nacionālās valūtas kā Vācijas markas, Francijas frankus, Itālijas liras. Kā gadu mijā atzīmēja Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi – šajās valstīs ir izaugusi jau vesela paaudze, kas nezina citu nacionālo valūtu kā eiro.

20 gados eiro kopumā bijis veiksmes stāsts, taču arī pilns izaicinājumiem, kas lika runāt par monetārās savienības sabrukuma riskiem, Latvijas Radio vērtē Briseles domnīcas “Bruegel” ekonomists Žolts Darvašs.