Likumam "Par dzīvojamo telpu īri»"apritējuši 25 gadi. Šis normatīvais akts tika pieņemts tā sauktajos juku laikos, kad mūsu ekonomika no valsts regulētas vēl tikai pārgāja brīvā tirgū. Tas bija laiks, kad strauji notika denacionalizācija. Process, kad nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotais valsts īpašums tiek atdots iepriekšējiem īpašniekiem. Sociālā spriedze tolaik bija izteikta, tāpēc likums jau sākotnēji īpaši nostājās īrnieku pusē – atļāva beztermiņa īres līgumus, fiksētas un ārkārtīgi zemas īres maksas, iespēju īres tiesības pārņemt mantojumā.

Nu jau vairākus gadus Ekonomikas ministrija vārda tiešā nozīmē mokās ar jauna īres likuma izstrādi. Savukārt īrnieki regulāri rīko piketus un tiek ziņās.

Pēdējo Ekonomikas ministrijas darba rezultātu iepriekšējā Saeima pirms došanās vasaras brīvlaikā pat pieņēma pirmajā lasījumā. Ekonomikas ministrija neslēpj, ka ar jauno normatīvu gājusi investoru jeb potenciālo izīrētāju pavadā. Tāpēc šajā Īstenības izteiksmē aplūkojam, vai likums nepieliks šausmīgas beigas problēmām, ko tagad varētu dēvēt par nebeidzamām šausmām.