Raidījums Īstenības izteiksme turpina meklēt stāstus par deportācijām nolemtu glābējiem - par tiem, kuri brīdināja, slēpa vai kā citādi centās palīdzēt. Šoreiz stāsts par valgalieti Kārli Guļevski, kurš 1949. gada 25. martā no izsūtīšanas paglāba savu mazmeitu Zani Bērziņu.

Pagājušajā gadā Latvijas Radio žurnāliste Dace Krejere veidoja vairākus radio stāstus par cilvēkiem, kuri mēģināja glābt represijām nolemtos – brīdināja, slēpa vai kā citādāk palīdzēja.

“Man, Dacei Krejerei, šķiet svarīgi meklēt neapjēgto varoņu stāstus, lai atklātu kaut ko vairāk par laiku, kuru pati neesmu piedzīvojusi,” bilst žurnāliste. “Pastāstīt par talsinieci Līgu Vronovsku, kurai izdevās paglābties no izsūtījuma, pateicoties kaimiņa pārliecināšanas spējām. Vai par Antras Kriķes ģimeni, kas no izsūtīšanas slēpās pie radiem. Noskaidrot, cik patiesa ir leģenda par Edgara Kauliņa nopelniem, savu kolhoznieku sargāšanā no represijām. Šie stāsti ļauj man vairāk apjaust, ka esam ne tikai cietuši vēstures griežos, bet spējuši arī pretoties nolemtībai. Kaut nedaudz, kaut mazliet, kaut vai mēģinot pasargāt kādu cilvēku no ciešanām.”

Kad atceres dienās deportāciju upuri bija pieminēti un radio vairāki stāsti izskanējuši, pārtrūka pavedieni, kā turpināt stāstīt glābēju stāstu. Līdz kādu dienu Dace Krejere saņēma vēstuli. Tā ir uzrakstīta rūpīgā rokrakstā uz divām rūtiņu papīra lapām. Rakstītāja ir rīdziniece Taiga Gulīte, un vēstulē viņa uzsver, ka negrib rakstīt par sevi, bet gan pastāstīt par savu vectēvu no mammas puses Kārli Guļevski, viņa māsu Mariju Guļevsku un vecmammu Jūli Guļevsku. Vēstulei pievienotas divas vecas fotogrāfiju kopijas. Uz vienas redzams stalts pusmūža kungs aizsarga formas tērpā ar kuplām, uzskrulētām ūsām. Otrā tas pats kungs ar kundzi, bet aizmugurē, saulē piemiegusi acis, stāv pusaugu meitene. Zem fotogrāfijas paraksts māsa Zane Bērziņa, Jūle un Kārlis Guļevski. 1949.g.vasaras beigas Latvijā.

 

Raidījumā izmantota mūzika

The Pink Metal by Dave Keifer CC BY 4.0

Far Away by Fatal Injection CC BY 4.0