Jau mēnesi turpinās lašveidīgo zivju ieguves aizlieguma jeb saudzēšanas laiks, jo laši, taimiņi un strauta foreles pret straumi dodas straujākajās upēs un meklē labākās nārsta vietas. Tomēr Latvijā ir virkne ūdenstilpju, ko par lašupēm sauc vairs tikai atmiņās. Viena no tādām ir Straujupīte Inčukalna novadā, kur vietējais kokapstrādes gigants notekūdeņus nevis attīra, bet plūdina meža grāvjos un tādējādi nomērdē upi. Tikmēr vides sargi uz to visu vienaldzīgi noraugās.

“Te tek Vangažu Straujupīte – tālāk tā tek cauri visai Vangažu pilsētai. Te kādreiz bija skats, ka ielūkojoties varēja cauri redzēt katru akmeni! Tagad ūdens ir zilgans – ja iemestu vizuli 20 centimetru dziļumā, to nevarētu saskatīt!” tik aizrautīgi par Straujupīti, kas savu tecējumu noslēdz Gaujā, izsakās Inčukalna uzņēmējs un domes deputāts Ivo Bernats. Viņš pieredzējis laiku, kad netālu no paša īpašuma plūstošās upītes krastos sēž vēži, kas izkāpuši ne aiz labiem dzīves apstākļiem. “Šī kādreiz bija lašu upīte, tā arī ir lašupju sarakstā, taču laši tur nedzīvo,” apgalvo Bernats, bet cita vietējā iedzīvotāja piebalso, ka savulaik vīri Straujupītē dūruši lašus.

Straujupītes problēmu sākumu Latvijas Radio meklē kopā ar Inčukalna mežniecības mežzini Normundu Gerbi, kas labi pārzina apkaimes mežus un grāvju sistēmu, no kuras Straujupīte sākas. Mežzinis Gerbis aizved uz vietu, kas iedzīvotāju valodās savulaik dēvēta par šķībo tiltiņu. Lašu medību leģendas stāsta arī viņš. “Te no purva laukā nāk strauts, kas tālāk ietek Vangažu Straujupītē. Te veci vīri strautā otrā pusē šosejai piecdesmitajos gados ir reāli dūruši lašus! Savām vajadzībām, kā to kādreiz darīja,” stāsta mežzinis.

Pa valsts mežu zemi gar grāvja kanti var aiziet līdz dzeloņdrātīm apjoztai uzņēmuma teritorijas sētai. Otrpus žogam redzami milzīgi zāģbaļķu krāvumi un kravas mašīnu rosība. Grāvja gultne patlaban ir gandrīz sausa, bet to klāj melna, bieza viela. Mežzinis domā, ka grāvja piesārņošanā vainojams uzņēmums “Rettenmeier”, kas līdz pat rudenim baļķu grēdas smidzina, lai kokmateriāli nezilētu. Līdz ar vēsajām naktīm sēne vairs nav tik aktīva, iespējams, tāpēc baļķus vairs tā nelej.