Koncertzāle uz AB dambja Rīgā - viedokļu krustugunīs

Valdībai drīz jāizšķiras, kur un par kādu naudu celt Rīgas koncertzāli. Kultūras ministrija ar pamatīgiem arhitektu un mūziķu atbalsta spēkiem virza ideju par AB dambi. Bet tam netrūkst arī kritiķu. Kādas ir izredzes, ka tuvākajos 15 gados Rīgā būs akustiskā koncertzāle?

„Ja atbrauc kāds viesu orķestris, tad arī viņi uzturas šajās telpās. Ko viņi saka? Es labāk neatkārtošu,” pirms trim gadiem Latvijas Radio teica Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina, izrādot orķestra mājvietas – Lielās ģildes – šahtveidīgās aizkulises.

„Mūziķi ir ļoti pacietīga tauta, un mēs jau neejam uz āru, lai vaimanātu un visiem teiktu, cik mums ir slikti. Bet, ja vienā teikumā jāsaka, tad apstākļi ir katastrofāli,” turpina Lūkina.

Toreiz valdība tikko bija devusi starta šāvienu Rīgas koncertzāles tapšanai sadarbībā ar privātiem investoriem. Tomēr pēc ilgas pētīšanas iecere izgāzās. Būvei atvēlētos 23 miljonus Eiropas fondu naudas atlika degradētas teritorijas sakārtošanai citā vietā, kur potenciāli varētu tapt koncertzāle. Un tieši šie 23 miljoni eiro kļuvuši par karstāko kartupeli sarunās par vietas izvēli. Iemesls: tie jāiztērē līdz 2022.gada beigām, un šāda mēroga projektā tas ir ļoti īss laiks.