Lancmanis: palikšu Rundāles pilī kā brīvprātīgais

Rundāles pils direktors Imants Lancmanis pēc 54 gadu darba pilī nolēmis doties pensijā. Kam būs drosme kāpt Lancmaņa kurpēs un kādai būt Rundāles pils nākotnei?

„…vienīgais, kas nākotnē varētu būt traģisks – ja šeit parādītos ne tikai tāds direktors, bet arī tādi darbinieki, kas šo uztvertu vienkārši par darba vietu.”

Rundāles pili pēc Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta sāka celt 1736.gadā kā Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidenci. Līdz ar Latvijas neatkarību pilī iekārtoja skolu, bet 1963. gadā tā kļuva par Bauskas muzeja filiāli. Kopš tā laika Rundāles pils ir sinonīms šim vārdam.

Imants Lancmanis no 1964.gada sāka strādāt Rundāles pils muzejā, no 1972. līdz 1975.gadam bija muzeja direktora vietnieks, bet pēc tam līdz šim brīdim - muzeja direktors.

Imanta Lancmaņa pilns dzīves gājuma apraksts neietilptu šī raidījuma 15 minūtēs, un ne trīstik nepietiktu visiem ar izcilu stāstnieka talantu un erudīciju apveltītā Rundāles pils direktora stāstiem par pils atdzimšanu kopš 20.gadsimta 60.gadiem, kad viņš te ienāca kā 23 gadus vecs students. Kopā ar toreizējo Bauskas muzeja direktoru Laimoni Liepu un Mārci Leopoldu Kļaviņu par viņu misiju kļuva ne vien pašas Rundāles pils, bet arī Latvijas baznīcu un muižu mākslas vērtību glābšana.

„Pilis visvairāk iemieso to, kas ir vēstures fons, skatuve, šīs skaistās dekorācijas vēstures norisēm. Tas mani ir pievilcis, cik vien es sevi atceros. Pilis un vēsture man iemiesoja visu, kas ir pretējs tam režīmam, tai padomju pelēkajai īstenībai, kas bija apkārt un no kuras man bija atgrūšanās, arī cik vien sen es sevi atceros. Es jau no 50.gadu beigām sāku taisīt pierakstus baznīcās, muižās, kapsētās. (..) Es veidoju savu pasauli. Pasauli man,” - stāsta Imants Lancmanis.

„Ja cilvēki domā – ahā, bagātais muzejs, nodokļu maksātāju nauda, par ko viņi pērk tās kumodes un gleznas… Bet tas viss ir pirkts par mūsu pašu nopelnītu naudu.”

Un „mēs” formā Imants Lancmanis runā arī par Rundāles pils nākotni un cer, ka arī pēc aiziešanas no direktora amata viņa domas ņems vērā tālākajos muzeja iepirkumos. No nākamā gada uz pili viņš nākšot „kā brīvprātīgais” un turpinās tikai vienu pilnas slodzes darbu – publikāciju rakstīšanu. Rindā stāv četru izstāžu katalogi un grāmata par Rundāles pils restaurāciju.

„Man gribas šo brīvību. Jo tomēr viss, kas ir bijis pilī, un šī sēdēšana pie rakstāmgalda – tas man jau ir zināms komplekss. Mans kabinets ir tādā mērā uzlādēts ne tikai ar pozitīvu enerģiju un manu adrenalīnu, bet arī ar visām manām raizēm, bēdām, šaubām un skumjām. Es gribu to nokratīt. Gribu, lai tiešām varu strādāt pie šīm publikācijām.”

Un to Imants Lancmanis turpinās darīt tepat, Rundāles pilī.

Pieteikties uz Rundāles pils direktora amatu var vēl līdz 14.septembrim (https://www.km.gov.lv/lv/ministrija/jaunumi/km-izsludina-atklatu-konkursu-uz-rundales-pils-muzeja-direktora-amatu-2564).