Maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas pašsaprotami nozīmē diskusijas par tādiem jēdzieniem kā “Eiropas vērtības”, “Eiropas tradīcijas” utt., un tas savukārt tikpat prognozējami nozīmē vēl aktīvāku purpināšanu starp eiropiešiem par to, kurš ir “īstāks” eiropietis. Purpināšanas saturs labi zināms. Vismaz liela daļa Rietumeiropas politiķu saka, ka austrumeiropieši ir izrādījušies ksenofobi un vispār ar simpātijām pret “stingro roku”. Savukārt liela daļa Austrumeiropas politiskās domas gigantu uzskata, ka “Rietumeiropa” ir deģenerējusies savā kosmopolītismā. Politiskā retorika gan precīzi neatspoguļo vēlētāju viedokli, tomēr domāju, ka līdzīgas noskaņas ir arī plašākā Rietum- un Austrumeiropas publikā.

Purpināt nevienam nav liegts, tomēr visa šī, atvainojiet, ņemšanās likumsakarīgi izvirza jautājumus par to, ko tad vispār darīt ar pirms mirkļa minētajiem jēdzieniem, ja to lietotāji tik vareni atšķiras šo jēdzienu interpretācijā.