Neatkarības karš. 1919. gads. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš.

Pirms simts gadiem, 1919. gada 6. martā, pārpratuma kaujā pie Airīšu mājām krita latviešu nacionālā karaspēka pirmais komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks. Viņš bija uzņēmies latviešu vienību komandēšanu 1918. gada 31. decembrī gluži vai bezcerīgā situācijā, vadījis grūto atkāpšanos no Rīgas līdz Ventai, izcīnījis ar savu bataljonu pirmās uzvaras kaujās pret lieliniekiem. Tādēļ ziņa par talantīgā un varonīga, pat gluži pārdrošā virsnieka bojāeju daudzus laikabiedrus satrieca līdz sirds dziļumiem.

1919. gada 6. marta notikumi ziemeļos no Airīšu mājām vēl arvien ir vieni no mīklainākajiem un pretrunīgāk vērtētajiem Brīvības cīņu jeb Neatkarības kara vēsturē. Oskars Kalpaks un vēl trīs virsnieki krita no tā laika latviešu sabiedroto – Vācu dzelzs divīzijas karavīru – raidītajām lodēm. Vēlāk šis fakts ir izraisījis dažādas spekulācijas un pat sazvērestības teorijas.

Attēlā: 1. latviešu atsevišķā bataljona karavīri 1919. gada februāra beigās — marta sākumā Rudbāržos. 1. rindā trešais no kreisās — pulkvedis Oskars Kalpaks.