Kamēr Latvijas politiķi un sabiedrība jau gadu lauž šķēpus par 531 bēgļa uzņemšanu no kara skartajām valstīm, jau 562 ārvalstnieki šogad mūsu valstī nelegāli iekļuvuši pāri austrumu robežai. Tas ir četras reizes vairāk nekā pērn visa gada laikā. Tomēr no svešajiem pierobežā nevis baidās, bet pat palīdz tiem tikt pāri robežai. Viņus būtībā aiz rokas pa drošām meža takām Latvijā ieveduši mūsu pašu pierobežas iedzīvotāji, kas tādā veidā atraduši jaunu nodarbi. Robežsardzei nav ziņu, cik daudz trešo valstu pilsoņu tā arī nav izdevies noķert.

Latvija kā Eiropas Savienības ārējās robežas sargātāja ir atbildīga par teju 450 kilometru garu robežas joslu. Tie ir vairāk nekā 170 kilometri gar Baltkrieviju no Silenes Daugavpils novadā līdz Šķaunei Dagdas novadā, kā arī 276 kilometri gar Krieviju no Zilupes līdz pat Alūksnes novada vidum.

Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars atzīst, ka pašlaik tikt pāri robežai var gana ātri un ērti: „Ir pilnīgi skaidrs, ka jebkurā vietā to var šķērsot! Mums uz robežlīnijas nav mīnu lauku un izbūvētu robežsienu. Dabā tā ir vienkārši līnija, kas pašlaik, jāsaka – paldies Dievam –, beidzot ir apzīmēta ar robežzīmēm. Robežsargs nevar stāvēt katrā metrā, mūsu valsts nav tik bagāta. Un tas arī būtu izšķērdīgi un nepareizi – katrā metrā stāvēt dzīvam cilvēkam un gaidīt, kad viņam uznāks virsū!”

Pēc Garbara teiktā, robežsardze šogad desmit mēnešos aizturējuši trīs reizes vairāk robežpārkāpēju nekā pērn visa gada laikā.

Kopumā nelikumīgu robežas pārkāpšanas gadījumu skaits audzis pat četras reizes, jo vēl daļa tā saukto trešo valstu pilsoņu atrasti valsts iekšienē jau tālu no robežām, bet teju pussimt ārvalstnieku noķerts ar viltotiem ceļošanas dokumentiem. Vairums svešinieku - līdz oktobra beigām tādu bija 427 – notverti drīz pēc tam, kad viņiem izdevies robežai pāriet. Lielākoties tie ir vjetnamieši, irākieši, afgāņi un krievi, kā arī pa kādam Gruzijas, Indijas, Sīrijas, Pakistānas, Baltkrievijas un Tadžikistānas pilsonim.