Šogad aprit 500 gadu kopš Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja savas 95 tēzes. Ar tām sākās reformācija - plaši pārmaiņu procesi baznīcā un sabiedrībā visā pasaulē. Taču kāda mūsdienās ir kristietības loma zemē, no kuras tas viss sākās – Vācijā? Toms Ancītis un raidījumā Īstenības izteiksme meklē atbildi uz jautājumu, vai Vācija joprojām ir kristīga valsts? Kādi procesi norisinās aiz tik spēcīgo un finansiāli vareno Vācijas baznīcu fasādes.

 

Ir darbdienas vakars Duisburgā, ostas pilsētā Vācijas Rietumos. Saule vēl tikai tuvojas rietam, bet Martinštrāse – šaura ieliņa, kas ved gar Lutera baznīcu – jau ir tukša kā izslaucīta. Baznīcas smagās durvis slēgtas. Evaņģēliskā bērnudārza logi tumši. Tomēr mazliet dziļāk baznīcas iekšpagalmā vēl valda rosība. Tur atrodas tā dēvētā «pagaidu baznīca». Ēka, kādas līdzās dievnamu drupām pēckara gados tika uzceltas daudzviet Vācijā. Tajās noturēja dievkalpojumus, kamēr vēl ritēja bombardēšanās nopostīto baznīcu atjaunošanas darbi. Slīps jumts. koka griesti, koka grīda, ķieģeļu sienas, vienkāršs un pieticīgs iekārtojums. Šodien šī telpa kalpo kā draudzes sarīkojumu zāle. Baznīcēni tur tiekas, dzied, spēlē teātri, notur sapulces. Šoreiz, sasēduši pusaplī, ap trīsdesmit sanākušo, lielākoties pensijas vecuma ļaudis, klausās priekšlasījumā.

Tas ir viens no priekšlasījumiem pasākumu ciklā, atzīmējot reformācijas 500. gadadienu. Reformācijas jubilejai veltītu diskusiju, lekciju, teātra izrāžu, koncertu, izstāžu visā Vācijā šogad jau noticis un vēl notiks tūkstošiem, kulmināciju sasniedzot 31. oktobrī. Datums, kurā pirms 500 gadiem Mārtiņš Luters pie baznīcas durvīm Vitenbergā pienagloja savas 95 tēzes, šogad būs brīvdiena visā Vācijā.

Šī diena kļuva par lūzuma punktu kristīgās baznīcas un visas pasaules vēsturē. Tomēr ne tikai Luteru un reformāciju cildinoši motīvi caurvij pasākumu tematus Vācijā. Tiek uzdoti arī kritiski jautājumi. Arī par reformācijas ēnas pusēm, piemēram Lutera antisemītismu.