Reformācijas kustības 500. gadadienu šogad visvērienīgāk atzīmēs Eiropas zemē, kurā tā reiz sākās - Vācijā. Svinot reformācijas jubileju, Vācijā šogad jau norisinājušies un vēl notiks tūkstošiem diskusiju, izstāžu, sarīkojumu. Dižais reformators Martins Luters tajos bieži tiek cildināts un apjūsmots. Tomēr nereti arī: bargi kritizēts.

Toms Ancītis raidījumā Īstenības izteiksme stāsta par reformācijas kustības tumšajām pusēm. Arī par to, kādas mūsdienu Vācijā ir islāma un kristietības attiecības, un par kristīgās baznīcas norietu Austrumvācijā.

Ir darbdienas novakare Vitenbergā. Šī mazā Austrumvācijas pilsētiņa, dažkārt dēvēta arī par “protestantu Romu”, šogad ir reformācijas piecsimtgades svinību centrālais punkts ne vien Vācijas, bet visas Eiropas mērogā.

Tieši šeit pirms 500 gadiem dzima reformācijas kustība. Šeit dzīvoja, savas tēzes rakstīja un sprediķoja Martins Luters. Un ne vien šeit. Tepat netālu atrodas vēl vairāki vēsturiski reformācijas centri. Erfurte, kur vairākus gadus mitis Luters. Halle pie Zāles, kur iedvesmojoties no reformācijas idejām, revolūciju izglītības jomā aizsāka teologs Augusts Hermans Franke.

Un vienlaikus tieši šeit, apvidū, no kura izauga vēlāk pasauli mainījušās reformācijas kustības idejas, īpaši skaudri var izjust, cik katastrofālu ietekmes kritumu laika gaitā piedzīvojusi kristīgā baznīca.

Vēl 1945. gadā Austrumvācijā kādai no kristīgajām konfesijām piederēja teju visi jeb vairāk nekā 90 procenti iedzīvotāju. Taču tad laiki mainījās.