Kad cilvēks ir saslimis, viņš var nebūt vērīgs, var arī neuzdot īstos jautājumus par alternatīvām. Viņš paļaujas, ka ārsts, kas ieteicis zāles, nav tirgonis, tāpat arī farmaceits ir profesionālis un ka valsts tam ir radījusi drošu ietvaru. Taču, kā ir ar lieliem privātiem tīkliem, kur integrēti gan zāļu tirgoņi, gan aptiekas, gan poliklīnikas – kā pārliecināties, ka tur speciālisti strādā saslimušā cilvēka nevis saimnieka interesēs. Piemēram, ja viņam varētu būt vērtīgi pirms termiņa beigšanās krietni daudz cilvēkiem pārdot kādas zāles.

Kam ir lielākā zāļu lietirgotava, lielākais aptieku tīkls, lielākā privāto poliklīniku apvienība, otra lielākā laboratorija – to zina daudzi nozarē strādājošie. Tas viss ir vienā holdingā „Repharm”. To gan joprojām ļaudis mēdz neprecīzi dēvēt par „Recipe Plus”, kas īstenībā ir šī milzumlielā tīkla senākā daļa - zāļu lieltirgotava. Kādus riskus rada šādas integrētas struktūras, pētnieki augstskolās un žurnālisti redakcijās pētījuši jau gadiem, bet uzņēmumi tikai auguši. Bažas ir, ka saslimuši cilvēki tiek virzīti no vienas tīkla struktūras uz otru ne vienmēr viņu, bet biznesa interesēs un ka farmaceiti, un, kā tagad izskanējis, arī ārsti no uzņēmuma vadības jutuši spiedienu ieteikt preparātus. „Repharm” ar „Recipi Plus” ir labi zināms liels privāts organisms, taču tagad sevi pieteicis ir kāds jauns spēlētājs.