Abavas senlejai top dabas aizsardzības plāns, kuram gan iebilst tuvējo pašvaldību zemnieki un zemju īpašnieki. Pretenziju pamatā ir bažas par to, ka sargājot dabu, nākotnē krietni tiks ierobežota saimnieku rosība savās zemēs. Dabas aizsardzības pārvalde secinājusi, ka teritorijā ir arī nepieciešams pieņemt stingrākus dabas aizsardzības normas, taču vienlaikus uzsver, ka saimniekošanas noteikumus varēs apspriest arī pēc plāna apstiprināšanas.

Mazliet aiz Kandavas robežas Plostkrogā Latvijas Radio tiekas ar vietējiem zemju īpašniekiem, lauksaimniekiem. Vīriem ir patiešām daudz sakāmā un uzkrātu emociju saistībā ar nupat, marta beigās, pašvaldībā apspriesto jauno Abavas senlejas dabas aizsardzības plānu. Vairāk nkā 100 zemnieki un mežu īpašnieki arī jau parakstījuši un nosūtījuši iebildumu vēstuli, aicinot Dabas pārvaldi rīkot atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Vispirms situāciju skaidroja Kandavas zemnieku saimniecības “Brasliņi” īpašnieks Uģis Ziediņš. Zemnieki iebilstot tieši pret zonējuma maiņu, kas iekļauta jaunajā dabas sargāšanas plānā, proti, tas paredzot aptvert lielākas teritorijas un tādējādi var ierobežot zemju īpašnieku saimniecisko darbību, ko vietējie, protams, nevēlas. Uģis ir graudkopis un viņam kopumā šeit ir 500 hektāru zemes un pēc jaunā plāna aptuveni 30 % no īpašuma turpmāk varētu kļūt par dabas liegumiem.