Jau no paša sākuma nojaušams, ka šis nebūs viegls uzdevums. „Labdien! Jums zvana Latvijas Radio ziņu dienesta korespondente...”

Retais vēlas vai vismaz ir ar mieru pastāstīt, kā viņa vārds nonācis publicētajā bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkā. Lielākoties bija jāsaņem atteikumi.

„Nerunāšu par šo tēmu. Es visu esmu pateicis filmā „Lustrum”. Es nejūtos vainīgs, vienkārši negribu sevi lieku reizi traumēt,” interviju atsaka Ojārs Rubenis un arī otrs savulaik populāra Latvijas televīzijas raidījuma “Labvakar” vadītājs Edvīns Inkēns.

„Mums, trīs minētajiem cilvēkiem, ir sava politika un mēs pagaidīsim, kad noplaks arī otrais vilnis un tad sniegsim savus komentārus, nevis vidusceļā. Tā kā esmu jums spiests atteikt, tāpēc ka mums ir vienkārši noruna, ka mēs darīsim kopā,” bilst Inkēns.

Atklātai sarunai nav gatavs arī Mihails Rodins. Spriežot pēc kartītē rakstītā, viņu savervēja, 27 gadus vecu Latvijas Universitātes pasniedzēju, 1983.gadā. Par bezjēdzīgu mūsu potenciālo sarunu uzskata leģendārs latviešu režisors Jānis Streičs.

Tomēr ir arī cilvēki, kuri neizvairās no nepatīkamas sarunas. Šajā raidījumā Īstenības izteiksme dodam viņiem vārdu.