Teju gads pagājis kopš stājusies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Kā regulas darbību vērtē eksperti - kas strādā labi, kur vēl jāpiestrādā, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē starptautiska tehnoloģiju uzņēmuma “Visma” pārstāve Laura Brīvība-Dzenuška un zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.

"SKDS pētījums janvārī rāda, ka 39% uzņēmēju atzinuši, ka ievēro regulas prasības. Vēl tālu no tā, ka varētu teikt, ka visi dati drošībā. Acīmredzamā lieta ir mārketinga dati, bet ir vēl citas datu kopas. Kas notiek ar personāla datiem, kad aizsūtiet CV uz kādu uzņēmumu, vai tas joprojām mētājas pa biroja administratores galdu un šī informācija tiek glabāta? Nelielas, bet svarīgas lietas," norāda Laura Brīvība-Dzenuška.

“Pirms regulas ieviešanas bija pētījums, kas rādīja, ka tikai 10 % Latvijas uzņēmumu uzskatīja, ka gatavi regulu ieviest: ka ir sapratuši, ka regula ir nepieciešama, ko regula nozīmē, ko prasa no viņiem un spēj pamatot, kāpēc visi dati tiek vākti un saglabāti.

Manā rīcībā nav datu par situāciju šobrīd, bet no pieredzes šķiet, ka uzņēmēji sapratuši, ka regula jāuztver nopietni," uzskata Ieva Andersone.

"Datu valsts inspekcija daudz izglītojusi uzņēmējus. Uzņēmumi daudz vairāk domā par datu aizsardzību. Vairs nevāc personas datus tikai tāpēc, ka gan jau kaut kad ievajadzēsies," turpina Andersone.

Runājot par drošību, raidījuma viešņas atgādina, ka "ne tikai papīriem jābūt kārtībā, bet arī "dzelžiem" un informācijas tehnoloģijām".

"Regula attiecas uz visiem elektroniskiem dokumentiem, uz personas datiem, kas tiek glabāti informācijas sistēmās, bet uz personas datiem papīra formā regula attiecas, ja tie ir sakārtoti kartotēkā, sašķiroti pēc noteiktiem kritērijiem. Medicīnas iestādēs pacientu kartotēka noteikti būs regulas tvēruma lokā," norāda Andresone. "Mana piezīmju grāmatiņa, ko izmantoju darba vajadzībām, kur var būt arī kādi klientu vārdi un dati, nebūs, jo tā nav sakārtota pēc noteiktiem kritērijiem."