Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Ziemassvētki tuvojas, gribas ko siltu un gaišu, tomēr reizēm, iespējams, svētkus uztveram ne tā, kā to vajadzētu, līdz ar to arī sekas ir grūti pārvaramas. Vai dāvināšana un Ziemassvētku uztvere neietekmē mūsu attieksmi pret dabu, pret lietām, pret to, kā vispār rīkojamies?  Nesaudzīga dabas resursu izšķērdēšana un patērētāju domāšana apdraud gan klimatu, gan dzīves kvalitāti nākamajām paaudzēm. Kā mainīt attieksmi un ko darīt, lai novērstu iepriekšējo paaudžu radīto postu un bezatbildības sekas, par to raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas sociālantropoloģe Latvijas Universitātes asociētā profesorē Aivita Putniņa un žurnāliste Pasaules Dabas fonda pārstāve Sarmīte Kolāte.

Lai gan mums nav leduslāču vai polārlapsu, kas cieš no globālās sasilšanas vissmagāk, tomēr sala trūkums ziemā ietekmēs arī mūs. Līdz 2100.gadam temperatūra Latvijā varētu kāpt vēl par 3,4° - 5,4°. Sala dienu skaits būs īsāks, nokrišņu daudzums garāks. Kā šo scenāriju iespējams novērst?

“Ziemassvētki lielākais patēriņa svētku laiks. Ja mēģinām vērsties pret laiku, kad šī problēma visvairāk izgaismojas, tas liek visvairāk aizdomāties,” vērtē Sarmīte Kolāte.

“Ziemassvētki ir spļāviens jūrā, salīdzinot ar mūsu dzīves stilu, ka esam paēduši, pārēdušies, ka mums ir ne tikai viens liels ledusskapis mājās. Mēs dzīvojam daudz jaukāk, komfortablāk, bet tam ir zināmas sekas. Varam piedalīties mazos darbos, kas veido jaunas grupas piederības, tas arī sniedz cilvēkiem gandarījumu,” norāda Aivita Putniņa.

Manta kompensē zaudētās attiecības. Ziemassvētkos mēģinām salabot attiecības, dāvinot mazus nieku. Attiecības kompensējam ar kādu lietu iegādi un sevis gandarīšanu.

Ja izvēlas dāvanas pirkt, raidījuma viešņas iesaka iegādāties vietējo cilvēku darinātas lietas, tā atbalstīt viņus, viņu darbu.

Dāvanas ģimenes locekļiem un draugiem, krāšņs svētku mielasts, kā arī brīvdienu ceļojumi ir starp populārākajiem iemesliem, kādēļ Latvijas iedzīvotāji pirms svētkiem mēdz aizņemties naudu. Kā rāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktais pētījums, naudu svētku tēriņiem mēdz aizņemties 18% aptaujāto. Pētījumā arī atklājies, ka vairāk nekā citi mēdz aizņemties iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem līdz 300 eiro mēnesī.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa, iedzīvotāju paradums svinēt svētkus uz parāda liecina par sabiedrības zemo finanšu pratību.