“Dziesmu tekstos jāļauj māksliniekam izpausties. Un par normām var runāt nosacīti. Tā ir māksla, un tā ir mākslinieka brīva izpausme, laikmeta liecība, individualitāte, tur nevajadzētu domāt par to, kā stingri ievērot normas,” raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Dite Liepa.

Tūdaliņ, tāgadiņ pastarnieki danco! Pag, vai tad nav - pastalnieki? Nē! Tieši pastarnieki! Raidījumā Kā labāk dzīvot analizējam labi zināmu dziesmu vārdus. Vai saprotam, ko dziedam un vai dziesmu tekstiem jābūt literāri un gramatiski pareiziem? Raidījuma viesi valodas konsultante Dite Liepa un mūziķis, producents un dziesmu vārdu autors Guntars Račs.

Guntars Račs, atsaucoties uz dzejnieku Jāni Peteru, norāda, ka dziesmu vārdi bieži vien pamatā ir dzeja. Dzeja ir māksla un tur ir vieta vieta jaunvārdiem, skaniskiem eksperimentiem, kas bieži noved pie literāru kanonu un normu pārkāpšanas, kas ar laiku tomēr kļūst par normu.

Runājot par senākiem tekstiem, par tautasdziesmām, Dite Liepa atgādina, ka jau Krišjānis Barons ir savulaik rediģējis iesūtīto dziesmu tekstus, lai novērstu lielo variantu iespējamību un aizstājot ģermānismu ar latviskākiem vārdiem.

Protams, ir dažādi nosacījumi, kas jāņem vērā, veidojot dziesmām vārdus, lai tekstu nepārprastu un nerastos iespēja izkropļot domu; jāņem arī vērā, ka izpildītājs koncertos dziesmām izdomā savus vārdus, jo aizmirsis īstos. un reizēm dziesma turpina dzīvot jau kādā citā versijā.

Guntars Račs bilst, ka ļoti reti skaidro savu dziesmu vārdus, jo vēlas, lai katrs izpildītājs atrod dziesmai savu redzējumu.