Tā nu iegājies, ka primāri mēs uztraucamies par savu redzi, bet par to, cik labi dzirdam, sākam aizdomāties tikai tad, kad jau ir radušās problēmas ar dzirdi. Kāpēc svarīgi nenovērtēt par zemu spēju dzirdēt un kā rūpēties par ausu veselību, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par dzirdi un ausu veselību stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga un audioloģe, RSU docente Sandra Kušķe.

Noteikts, ja darba vidē trokšņa līmenis ir augstāks par 80 decibeliem, darba devējam ir jānodrošina individuālie aizsardzības līdzekļi un ik pēc stundas jābūt iespējai pabūt klusumā. Jo skaļāka skaņa, jo ekspozīcijas laiks ir pieļaujams mazāks.

Koncertā, stāvot pie skandas, skaņas skaļums tuvojas 120 decibeliem un tad jau skaņa ir sāpīga ausij un tad šādu skaļumu var izbaudīt tikai dažas minūtes.

Ausis un dzirde ir kaprīza lieta, tām patīk ne tikai klusums, bet arī miers, labi pagulēt, labi ēst, nestresot.

Tāpat jāseko līdzi savam asinsspiedienam un holesterīna līmenim, jo asinsvadiņi, kas baro iekšējo ausi ir maziņi un šauri, jo holesterīns nešķiro sirds vai citi asinsvadi.

Skaņa kinoteātrī seansa laikā arī mēdz būt par skaļu, it sevišķi bērniem domātā seansā.

Auss sērs zināmā mērā ir labs, tas pasargā ausi. Slikts tas kļūst, kad nosprosto auss eju. Speciālistes atgādina, ka ausis nevajag tīrīt ar vates kociņiem, kas nu jau ir aizliegti. Kopš pirmsākumiem tie bija domāti kosmētikas noņemšanai, tikai ar laiku kļuva par ausu tīrāmiem kociņiem.

Ir jāievēro dzirdes higiēna un dzirdei ir arī jādod iespēja atpūsties, klausoties klusumu (uzliekot austiņas) var zināmā mērā atpūtināt ausis.