Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Dzīvnieku aizsardzība nav vienreizējs ziedojums leduslācim zoodārzā. Atbildības uzņemšanās par dzīvniekiem ir viens no aspektiem, kurš raksturo attīstītu sabiedrību. Par to, kā panākt līdzcietīgu attieksmi, izskaust cietsirdību un kā izturēties ar cieņu pret „brāļiem mazākajiem” – vairāk spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

"Latvijā atbildība par mājdzīvnieku ir diezgan zemā līmenī," vertē Juglas dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa. "Situācija, ka paņemam mājas, istabas dzīvnieku un pie pirmajām grūtībām vai sarežģījumiem savā dzīvē mums liekais ir dzīvnieks, no kura bez domāšanas varam atbrīvoties, liecina par sabiedrības ētisko stāvokli.

Ja mēs to neizdarīsim ar vecmāmiņu, ar kādu ģimenes locekli, tad par dzīvniekiem joprojām ir tā, ka katru dienu ir zvani ar lūgumu uzņemt dzīvniekus pilnīgi nesaprotami mazu sadzīvisku pat vispār neattaisnojamu iemeslu dēļ. Tas nozīmē, ka mums ir nopietnāk jādomā par sistēmu, kā cilvēki tiek pie dzīvnieka, cik brīvi viņi var tikt pie dzīvnieka, cik nepārdomāti var tikt pie dzīvnieka. Lai nebūtu tā, ka patversmēs ir tik daudz dzīvnieku Latvijā kopumā.

Situācijās, ka tik daudzus dzīvniekus nepaņem no patversmes, tās ir spiestas arī midzināt šos dzīvniekus. Visiem kopā ir jādomā par mehānismiem, kā radīt sistēmu, ja nedarbojas iekšējā motivācija nedarīt pāri dzīvniekiem, nemest viņus ārā, nepiesiet pie koka mežā, nelikt viņus maisos, tad jābūt kontroles mehānismam vai diemžēl soda mehānismam, kā kontrolēt, lai tie, kas ir bezatbildīgi, lai viņi to nespētu izdarīt."

Dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone skaidro, ka lielu uzmanību vērš uz to, lai mainītu vidi, kādā šobrīd dzīvojam attieksmē pret dzīvniekiem.

"Mūsu mērķis ir nevis vairot vietu skaitu patversmēs, bet strādāt ar likumdošanas izmaiņām, strādāt ar cilvēku atbildības stiprināšanu. Uzliksim sev tādu mērķi - pēc gadiem pieciem lielākā daļa Latvijas patversmes pildītu dzīvnieku viesnīcas funkciju. (..) Tāds mums ir baltais, pūkainais mērķis, domāju, ja ir laba griba, tad ļoti daudz var sasniegt," atzīst Ilze Džonsone.

Viena no izmaiņām, ko ilze Džonsone vēlētos panākt, ka patversmju brīvprātīgie palīgi var izmitināt pagaidu mājās savainotus dzīvniekus, socializējamus mazuļus. Likums šobrīd liedz izmantot šo brīvprātīgā darba iespēju. Liedz, ka brīvprātīgie var paņemt dzīvniekus uz mājām.

"Man tas liekas absolūts absurds, esam apņēmības pilni tuvākajā laikā rosināt vismaz šīs izmaiņas," bilst Ilze Džonsone.

"Dzīvnieku policija.lv" valdes locekle Daina Ločmele norāda, ka ir divas būtiskas lietas – jāstrādā pie sabiedrības izglītošanas, jo daudziem dzīvnieks arvien ir manta, ne dzīva būtne. Tāpat pamatos nav normu līmenī iestrādāta būtiskā atbildība, ko varētu caur kontroles mehānismiem uzlikt cilvēkiem. Ločmele arī norāda, ka Latvijā ir milzīga dzīvnieku pārprodukcija.

Biedrības "Astes un ūsas pārstāvis" Alūksnes dzīvnieku patversmes vadītāja Elīna Dambe raksturo situāciju patversmē ārpus Rīgas.