Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Laimīga tā daudzdzīvokļu māja, kurā nedzīvo iedzīvotāji, kam patīk klausīties mūziku 120 decibelu skaļumā, vai vienkārši kārtot ģimenes attiecības tā, lai strīdu dzird visi kaimiņi no pirmā līdz devītajam stāvam. Ko darīt tiem, kam tomēr nav paveicies?

Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst, ka cilvēki mēdz sūdzēties par to, ka suns kaimiņa dzīvoklī rej parāk skaļi vai bērns skaidra, bet visbiežāk tas ir gadījumos, kad cilvēki neizprot apkārtējo situāciju.

"Ja apakšējie kaimiņi dzird bērna soļus, kas liekas ļoti skaļi, vainīgs nav dzīvokļa īpašnieks un viņa bērni, problēma ir tā, ka dzīvojam mājā ar zemu skaņas izolāciju. Apakšējā dzīvokļa kaimiņš neizprot situāciju. Meklējot vainīgo, viņš ierauga kaimiņu, ka pie visām nelaimēm ir vainīgs kaimiņš," vērtē Vitolds Peipiņš.

Vēlmei atrisināt strīdu jābūt abām pusēm un vienam jābūt gudrākam, kurš sper pirmo soli uz mierizlīgumu.

"Kad pirmo soli esi spēris un redzi, ka otra puse nepiekrīt mierīgai strīda risināšanai, ir jāsper nākamai solis. Ļoti daudzi cilvēki nonāk strīdus situācijā nezināšanas dēļ un neņem vērā vienkāršu patiesību “miers baro, nemiers posta”," atzīst Vitolds Peipiņš.

Peipiņš novērojis, ka vecāki cilvēki biežāk iet uz mierizlīgumu, jauni – kaujinieciskāk noskaņoti, ar ambīcijām un ir grūtāk to pieņemt.

Ja apakšējā dzīvokļa kaimiņu traucē augšā notiekošais, ir trīs veidi, kā to risināt, norāda Vitolds Peipiņš.

"Viens veids - samierināties ar situāciju, bet ne katrs to varēs. Otrs - tu vari cīnīties par šo situāciju, piemēram, lai bērns neraudātu, bet jāsaprot, ka cīnīties vajag tikai tad, ja vari šo mikrocīņu izcīnīt, bet šajā gadījumā nav cerību to izdarīt, jo ģimene nav vainīga, vainīga ir skaņas izolācija. Problēmu var risināt, ieliekot izolāciju no savas puses un mazināt skaņu," analizē Vitolds Peipiņš. "Trešais veids - ja tas ļoti traucē un nevari dzīvot, vari iziet no šīs sistēmas, pārdot dzīvokli, nopirkt tur, kur nav šādas situācijas. Ceturtā veida vienkārši nav, kā atrisināt šo problēmu. Cilvēkam jāizvēlas vienu, otru, trešo veidu atkarībā no pieredzes un zināšanām."

Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs Ainārs Puķe norāda, ka pārsvarā pie apdrošinātājiem vēršas, ja dzīvoklis ir appludināts, ja ir radusies problēma ar santehnikas mezgliem kādā dzīvoklī. Ir arī citi gadījumi, piemēram, pa atvērtu logu izkrīt kādi priekšmeti (puķupodi), kas sabojā kaimiņa automašīnu. Arvien vairāk mājsaimniecību izvēlas sevi pasargāt ar apdrošināšanu.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis skaidro, ka nav normatīvu aktu, kas paredzētu konkrētu atbildību par trokšņošanu, bet vidēji katrs 12 izsaukums ir tieši par trokšņošanu. Pašvaldības policija brauc uz šādiem izsaukumiem un pārsvarā cenšas atrisināt nesaskaņas sarunu ceļā.

Raidījuma viesi mudina vienas mājas iedzīvotājus savstarpēji iepazīsties un uzturēt draudzīgas kaimiņattiecības.