Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Esam saņēmuši šādu e-pasta vēstuli: „Latvijā tirgo minerālūdeni pudelēs, kas 50 procentu sastāv no otrreizējas plastmasas. Šādas lētas pudeles rada augstu risku, var saturēt laboratoriski grūti nosakāmas plastmasas nanodaļiņas un līdz ar to nebūtu lietojamas dzeramā ūdens iepakošanai.”  Vai ir pamats satraukumam, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un komentē Vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centra pārstāve Jana Simanovska, Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis un Latvijas Iepakojuma asociācija valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja.

Jana Simanovska skaidro, ka katram no plastmasas veidiem, lai uzlaboto to īpašības, pievieno kādas ķīmiskas vielas. Problēma, ka tās ķīmiskās vielas, kas vienā produktā uzlabo veiktspēju, citā ir nevēlamas un kaitīgas. Piemēram, polistirols savienojumā ar dažādām ķīmiskām vielām pašu materiālu uzlabo, tajā pašā laikā tās ir nevēlamas vielas cilvēka organismā.

Viņa iepazīstina ar organizācijas "Zero Waste" veiktu biomonitoringu, lūdzot, cilvēkiem nodot urīna analīzes.

"Neskatoties uz to, ka es apzinos problēmu ar kaitīgām ķīmiskām vielām un cenšos dzīvot tā, lai nonāk manā organismā pēc iespējas mazāk, tomēr tas, ko es ieraudzīju, man nepatika," atklāj Jana Simanovska. "Labi apzinājos, bija sācies Covid laiks un reizi pa reizei pasūtam ēdienu. Produkciju atved polistirola traukos vai picas kartona kastes. Diemžēl tur tas piemaisījums ir nelielās devās, lai es pēc tam teiktu par savu analīžu rezultātiem, ka man tie nepatīk."

Ķīmiskās vielas, kas piedevas plastmasai, saskarē ar pārtikas produktiem, īpaši siltiem, var iekļūt ēdienā.

Iveta Krauja skaidro, kādi materiāli tiek izmantoti ēdiena iesaiņošanai un kādas ir atšķirības.