Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur krūts rekonstrukcija pēc krūts vēža ārstēšanas un operācijas netiek finansētas no valsts budžeta. Atzīmējot Krūts veselības mēnesi, spriežam, kādas ir iespējas mainīt situāciju un ko darīt, lai dzīve pēc mastektomijas būtu pilnvērtīga.

Latvijā varbūtība saslimt sievietei ar krūts vēzi ir relatīvi ļoti augsta. Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijā un ķīmijterapijā Jānis Eglītis norāda raidījumā Kā labāk dzīvot, ka pēdējo desmit gadu laikā pacientu skaits ir ap 1100 - 1200 cilvēku. Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, Latvijā pacientu skaits ir par trešdaļu mazāks. Bet Latvija negatīvi izceļas ar samērā augstiem mirstības rādītājiem ar šo pataloģiju. 

Vienīgais, ko var darīt - ir skrīnings. Sievietēm vecumā no 50 - 69 gadiem jāatsaucas izmeklējumam. Šogad to ir izdarījušas tikai 28% sieviešu, norāda Jānis Eglītis.

Šogad kavē došanos uz pārbaudēm arī Covid-19 radītā situācija. Bet, lai process būtu efektīvs, atsaucībai uz pārbaudēm jābūt vismaz 70 - 75%. Svarīgi cilvēku īpaši uzrunāt, ja neatsaucas uz vēstuli, zvanīt, atgādināt. 

"Ja aktīvi aicina un atgādina, tad ir lielāka atsaucība,"  uzskata Jānis Eglītis. Lai to veiktu, būtu jāmaina situācija valstī, bet tas prasa vairāk līdzekļu un cilvēkresursus. 

Par to, ka vēstules, kas aicina sievietes uz veselības pārbaudēm, ir formālas un neuzrunājošas, jau iepriekš atzinuši speciālisti raidījumā Kā labāk dzīvot.

Runājot par veselības pārbaudēm, Jānis Eglītis atzīst, ka jau no 40 gadu vecuma sievietēm vajadzētu veikt krūšu sonoskopiju. Arī sievietēm, kas vecākas par 70 gadiem, būtu jāveic mamogrāfija reizi 2 - 3 gados. Jo cilvēks ir vecāks, jo iespējamība, ka vēzis būs, ir lielāka.

Ja sievietes būs pietiekami aktīvas, var būtiski samazināt mirstību, jo krūts vēzis ir galvenais nāves iemesls sievietēm darbspējīgā vecumā. Turklāt saslimstībai ir tendence pieaugt.

"Krūts rekonstrukcija ir viens veids, kā pacienti reabilitēt un atgriezt pilnvērtīgā dzīve. Protams, atjaunotās krūtis nav tādas, kā bija īstās, bet tas atrisina daudzus psihoemocionālus un fizioloģiskus procesus, kas notiek, ja krūts netiek atjaunota sievietei." medicīnas doktors Kalvis Pastars.

Kalvis Pastars vērtē, ka krūts rekonstrukcija Latvijā bēdīgā stāvoklī. Viņš norāda, ka bija izveidota krūts rekonstrukcijas programma, ko pārtrauca 2009. gadā, sākoties krīzei, un tā arī nav atjaunota.

"Sievietēm, kurām veikta mastektomija, jaunām sievietēm ir svarīga krūts rekonstrukcija," atzīst Kalvis Pastars. "Pētījumi rāda, ja valstī ir pieejama krūts rekonstrukcija, arī atsaucība uz skrīnigu ir daudz augstāka. Viens no aspektiem, kāpēc sievietes neiet uz skrīningu, ir bailes. Bailes, ka atklāsies tā diagnoze, kas tad notiks.

Tāpēc mēs strādājam, lai pacientus informētu, ka krūts vēzis nav nāves spriedums, tā ir ārstējama slimība, īpaši, ja tiek diagnosticēta laicīgi un ir pieejama rehabilitācija pēc tam, gan psihoemocionālā, gan fiziskā."

Jānis Eglītis vērtē, ka Latvijā gada laikā krūts rekonstrukcija pēc operācijas būtu nepieciešama 100-150 gadījumos. Tas ir aktuāli sievietēm vecumā no 30 - 60 gadiem.

Pieredzē dalās pacientes Anita un Laura.

Anita atzīst, ka lēmums par krūts mastektomiju bijis visgrūtākais. Pēc tam sākušās psiholoģiskas problēmas, kurām izdevies tikt pāri. Viņa atklāj, ka tādā situācijā ir svarīgi nepalikt vienai un svarīgs ir ģimenes atbalsts. Tāpat Anita atzīst, ka pašai ļoti palīdzējusi ticība Dievam un draudzes atbalsts.

Laura vērtē, ka būtu daudz vieglāk tik galā ar savām un arī tuvinieku emocijām, ja uzreiz jau būtu zināms, ka pēc operācijas būs pieejams krūts implants. Viņa noteikti mudina iet pie ārstiem, vērsties pēc palīdzības nepieciešamības gadījumā. Nebaidīties, jo bailes rada apburto loku. Mēģināt sevi motivēt, lai pārvarētu bailes.

Viedokli izsaka arī pacientu atbalsta biedrības "Vita" pārstāve Irina Januma.