Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Finanšu eksperti iesaka, ka neskatoties ne uz ko, mums ir jāveido naudas uzkrājumi. Pagaidām tas izdodas nedaudz vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju. Bet, ko darīt ar iekrāto? Turēt reālā vai virtuālā „zeķē” vai tomēr investēt, lai nauda strādātu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "Swedbank" apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls, Finanšu nozares asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja, SEB Dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska, sociālantropologs Andris Saulītis un Latvijas Bankas eksperts Helmūts Ancāns.

Kristaps Kopštāls atklāj, ka “Swedbank” veiktais pētījums rāda, ka cilvēki uzkrāj un situācija uzlabojas, tomēr tikai 17% cilvēku Latvijā ir “drošības spilvens” jeb naudas līdzekļi neparedzētiem gadījumiem trīs mēnešalgu apmērā. Tāpat palielinās to cilvēku skaits, kas vispār veic uzkrājumus, cilvēkiem arvien vairāk pieaug iespējas atlikt naudu lielākiem pirkumiem, ceļojumiem, “drošības spilvenam”, bērnu nākotnei vai citām vajadzībām.

Viņš arī norāda, ka šādu “drošības spilvenu” izveidot viena mēneša laikā, šis process var aizņemt pat vairākus gadus.

Kristīne Lomanovska norāda, ka pētījumi ir dažādi un arī dzīvības apdrošināšana arī paliek populārāka. Tāpat viņa bilst, ka statistiski trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir nopietni krājēji, kas nozīmē, ka regulāri atliek kādu summu. Būtiski sabalansēt abas puses - “drošības spilvenu” un ilgtermiņa uzkrājumus. Bet tas ir atkarīgs no cilvēku rocības Čaklākie krājēji ir vidēju ienākumu saņēmēji (ap 1000 eiro mēnesī).

Andris Saulītis vērtē, ka cilvēkam nav iespējas uzkrāt un summa 25-50 eiro mēnesī, ko cilvēki visbiežāk atliek, nav pietiekams uzkrājums. Latvijā krāj daudz mazāk nekā Eiropā. Viņš norāda, ka “Swedbank” aptaujā cilvēki min, ka uzkrāj veselībai. Saulītis uzskata, ka tie nav uzkrājumi, bet gan norāde uz to, ka tie vajadzības spiesti uzkrājumi, jo nepieciešami dārgi medicīnas pakalpojumi. Viņš arī min “Luminor” veikto pētījumu, kurš atklāj, ka no trim Baltijas valstīm Latvijā ir visvairāk to cilvēku, kuri nevar atļauties uzkrāt pensijai.

Kur labāk naudu ieguldīt, lai tā pelnītu, katram ir jāpēta informācija internetā vai arī jāvaicā padoms savā bankā.