Mājdzīvnieku obligāto čipēšanu un obligāto reģistrēšanu plānots ieviest sākot ar 2016. gada jūliju. Šī norma būs obligāta tikai attiecībā uz suņiem, jo suņi ir sabiedrībai bīstamāki. Ar laiku, augot sabiedrības apziņas līmenim, būs arī kaķi jāčipē.

Raidījuma Kā labāk dzīvot studijā par gaidāmajām izmaiņām diskutē dzīvnieku patversmes "Ulubeles" vadītāja Ilze Džonsone, veterinārās klīnikas "Mazo brāļu hospitālis" galvenā veterinārārste Daiga Bokvalde, interneta portāla www.dzivnieku policija.lv juriste Inese Bāra un dzīvnieku aizsardzības biedrības "TUTTI palīdzība dzīvniekiem" Valdes priekšsēdētāja Ingvilda Aumeistere.

Cik suņu un kaķu ir Latvijā, nezina neviens. nezina neviens, ir tikai aptuvenas aplēses. Var teikt, ka šajā jomā valda haoss un uzskaites nav.

"Ja visi būtu čipēti, būtu daudz vieglāk strādāt veterinārārstiem, gan atrisinātos problēma ar klaiņojošiem dzīvniekiem," uzskata Daiga Bokvalde.

Ārste arī norāda, ka atkarībā no cilvēka vecuma grupas atšķiras arī attieksme pret to, vai mājās mīlulis būtu jāčipē. Visatbildīgākie ir dzīvnieku saimnieki vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Ar vienu likumu nevarēs ieviest kārtību, jāmaina cilvēku attieksme kopumā, vērtē Bokvalde.

Čips ir unikāls ciparu kods, ko ievada dzīvniekam ievada zemādā ar injekciju kreisā pleca apvidū. Bet svarīgs ir kopums - dzīvnieka čipēšana un arī reģistrācija. Ja dzīvnieks nebūs reģistrēts, nepieciešamības gadījumā nevarēs atrast tā saimnieku.

Ir vienots reģistrs Lauksaimniecības datu centrs, kur ir sadaļa par mājas mīluļiem. Pagaidām ir maz datu šajā reģistrā, jo noteikumi ir gana nedraudzīgi, reģistrācija un dzīvnieka čipēšana ir par maksu. Čipēšana šobrīd maksā ap 30 eiro, reģistrēšana - 7 eiro. Čipēšanas cenas klīnikās noteikti atšķiras, bet paša čipa izmaksas ir divi eiro. Būs vēl diskusijas par to, ka reģistrēšanas maksai vajadzētu būt par ļoti minimālu maksu un patversmes dzīvniekiem bez maksas.