Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


2020. gads sācies ar jaunu pietiekami provokatīvu sociālu kampaņu „Neapēd zemeslodi”, kas veidota, lai pievērstu uzmanību industriālās lopkopības radītās vides problēmām un ietekmei uz klimatu. Vai tiešām, neēdot gaļu, mēs varam izglābt pasauli, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: biedrības " Dzīvnieku brīvība" pārstāve kampaņas "Neapēd zemeslodi" vadītāja Ulrika Skakovska, inženierzinātņu doktore, Vidzemes Augstskolas pētniece Jana Simanovska, Vides izglītības fonda un “Zero Waste” Latvija pārstāvis Edmunds Cepurītis un uztura speciāliste Liene Sondore. Pa tālruni sazināmies ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologu Juri Pokrotnieku.

Ulrika Skakovska skaidro, ka izaicinājums “Neapēd zemeslodi” ir apņemšanās uz mēnesi samazināt savu dzīvnieku valsts produktu patēriņu. Tie būs gaļa, piena produkti un olas, tā dzīvojot videi draudzīgāk. Izaicinājuma dalībnieki katru dienu saņem e-pastā informāciju par vidi, gardām receptēm, par veselību un uzturvielām. Izaicinājumam var pieteikties mājaslapā neapedzemeslodi.lv un tam ir trīs dažādi līmeņi: neēst gaļu trīs reizes nedēļā, visu mēnesi ēst veģetāri vai visu mēnesi ēst tikai augu valsts produktus.

Edmunds Cepurītis norāda, ka gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir krietni pieaudzis. Latvijā viens cilvēks apēd ap 70 kg gaļas gadā un to nevar saražot Latvijas pļavās vai pasaules pļavās.

“Ja gribam tik daudz dzīvnieku produktus ēst, mums dzīvnieku jāražo ne tikai ilgtspējīgā veidā, sākam audzēt barību, ko var ēst cilvēki, bet dot to lopiņiem. Tas ir izšķērdīgi,” norāda Cepurītis.

Jana Simanovska norāda, ka liela daļa augkopības ir paredzēta lopkopības nodrošināšanai un cilvēkam, kas “proteīnu uzņem pa taisno”, vajag 5-10 reizes mazāk zemes.

“Ja proteīnu uzņem ar pupām pa taisno, nevis caur govi, tādam cilvēkam vajag 5-10 reizes mazāk zemes,” skaidro Simanovska.

Runājot par lielo gaļas patēriņu, Liene Sondore norāda, ka Pasaules veselības organizācija ieteikusi gaļu lietot 2-3 reizes nedēļa, kas ir apmēram 100 g pagatavota produkta. Tas ir ļoti maz. Zivis – divas reizes nedēļā, divas dienas vēlamas veģetāras.

“Nav viena ideāla ēšanas virziena. Ikdienā redzu labi plānotu uztura plānu vegāniem, veģetāriešiem un visēdājiem, tikpat labi tas ir ļoti slikti. Jādomā ar prātu, ko ēdam un ko izvēlamies ikdienā ēst,” atzīst Sondore.

Juris Pokrotnieks atzīst, ka jautājums pat attiekšanos no gaļas ir individuāls, jo esam tik dažādi, mums ir dažāda dzīves, paradumi un uztura pieredze, kā arī vecums un slimības. Bet nekas slikts nenotiks, ja atteiksies no gaļas produktiem, jautājums, kāpēc to dara un vai tos aizvietos pietiekams proteīna daudzums.

Simanovska atzīst, ka jādomā ne tikai par gaļas produktu samazināšanu, bet arī par piena produktu samazināšanu, jo tieši lopkopība rada nopietnu ietekmi uz vidi.

Sondori uztrauc, ka neēdot gaļu un piena produktus mēģinām izslēgt no uztura olbaltumvielas. Jautājums, ar ko tās aizvietojam? Tas nav tik vienkārši. Tāpat viņa norāda, ka svarīgi pēc iespējas mazāk lietot produktus, kuros ir piesātināti tauki. Šobrīd pieaug tendence daudz patērēt kokosa taukus, kas arī ir piesātinātie tauki, bet nav zināms, kas būs pēc 20 gadiem ar cilvēkiem, kas tos patērē. Tas ir viens no riska faktoriem.