Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Pasaules Dabas fonds nācis klajā ar aicinājumu nepirkt Baltijas jūrā zvejotas mencas un zušus. Kāds to sauks par atklātu diversiju, kas vērsta pret Latvijas zvejniekiem, citi – par glābšanas akciju. Par aicinājuma iemesliem raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta vides eksperte, hidroloģe Elīna Kolāte un Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars.

Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību pievienoties kampaņai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. PDF kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) vides organizācijām ir arī aicinājušas Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kas aicina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zuša zveju apturot pilnībā.

"Baltijas mencai populācija samazinās. Zinātniekiem nav vienprātības, kāpēc mencu kļūst mazāk un pašas zivis kļūst mazākas un vārgākas. Kvotas kļūst mazākas, nozveja mazāka, bet ne tik mazas, kā iesaka Starptautiskā jūras pētniecības padome," skaidro Elīna Kolāte.

Latvija jau ir aizliegusi mencu zveju zivju nārsta laikā, zvejniekiem pieejams finansējums citu darbu uzsākšanai.

Visās Baltijas jūras valstīs sākta izglītojoša kampaņa par to, kas notiek ar Baltijas mencu un Eiropas zuti. Daudziem būs vienalga, bet citi izdzirdējuši, ka ar šo zivju krājumiem slikti, izvēlēsies citu zivi. Neēst Baltijas mencu, bet, piemēram, izvēlēties reņģes, siļķes, brētliņas un iekšējo ūdeņu zivis – plaudi, raudu, arī līdaku.

Pētījums rāda, ka menca nav pati populārākā zivs uzturā Latvijā, pirmajā vietā ir lasis, polāras ir siļķes, reņģes, brētliņas, menca ir 6.-7. vietā.

„Menca stāsta stāstu, kas notiek daudzās ūdens ekosistēmās, no Burtnieku ezera līdz Indijas okeānam. Mums garšo plēsoņas, līdzīgs kaskādes efekts, izēdod pārāk daudz plēsējus, veidojas daudzviet,” norāda Matīss Žagars.

Kā piemēru viņš min Burtnieku ezeru, kur ir izzvejota līdaka un zandarts, tāpēc aļģes zied. Viņš uzskata, ka ir jārunā par plēsēju pārzveju kopumā.