"Klusumu varam saklausīt, bet mieru izjūtam, bet laimi saista ar rāmu un un mierpilnu iekšējo stāvokli. Lai cik tev būtu naudas un panākumu, ja esi uztraukts, ja ir bažas un raizes, nav laimīga dzīve. Ja nav iekšējs miers, iekšējā kvalitāte sairst un paliek tikai ārējās labklājības kvalitātes, kas nedod patieso piepildījumu," atzīst Valdis Svirskis raidījumā Kā labāk dzīvot. "Vajadzētu runāt ar noturīgu piepildošu gandarījuma izjūtu, saskaņotu ar iekšējo mieru. To varētu raksturot kā laimi."

Jau vairākus gadus Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) aicina atzīmēt 20.martu kā Starptautisko Laimes dienu. Vai kādam ir iebildumi? Kas tad ir laime un kāpēc par to svarīgi runāt pat pasaules līmenī, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par laimi sarunājas filozofs Valdis Svirskis un pozitīvās domāšanas centra "Pavasara studija" vadītāja Inese Prisjolkova.

"Laimes sajūta rodas kaut kur iekšā, ja nerodas, ir jāmāk to radīt. Nav jāmostas laimīgam, bet tas, kā nodzīvosi dienu, ir atkarīgs no tevis. Var uzskaņoties uz labsajūtu, iekšējo mieru, dziļo mieru. Var kļūt apzināti laimīgs," uzskata Inese Prisjolkova.

ANO mudināja šajā dienā valstu valdības veltīt pasākumus tam, lai atklātu, kas ir laime, kā tu piedzīvo laimi, kā laimes izjūta atšķiras no līdzīgiem stāvokļiem, ai veicinātu izpratni par to.

"Iekšējais laimīgas dzīves stāvoklis ir lielā mērā atkarīgs no cilvēka noskaņošanās un lēmuma. Ja vēlies būt laimīgs – esi!," mudina Svirskis.

Viņš arī vaicā, vai netiek jaukta baudījuma sajūta ar garīgā piepildījuma sajūtu. Laimes stāvoklis vienmēr ir dinamisks stāvoklis, tāpat kā miers ir dinamisks stāvoklis. Pretruna ir tikai mūsu stereotipos.

Prisjolkova skaidro, kā mēs kopjam savu fizisko ķermeni, bet ir vajadzīga arī garīgā higiēna – uzskaņoties uz iekšēju tīrību arī vajadzētu būt normai.