Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Psihosociālie riski un stress darbā ir viena no galvenajām darba drošības un veselības aizsardzības problēmām Eiropā. Bet, kas ir stress? Vai dzīvot nepārtrauktā stresā ir iespējams? Vai stress nogalina un ko varam darīt savā ikdienā, lai to mazinātu, uz šiem un citiem jautājumiem atbildes meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā geštaltterapeite Elīna Zelčāne, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne un psihoterapeits un psihiatrs Gints Polis.

"Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz dažādie ārējiem un iekšējiem kaitinājumiem. Skan vienkārši, bet aiz tā slēpjas sarežģīta, fizioloģisku, bioķīmisku faktoru un reakciju kombinācija, kas palīdz adaptēties situācijā vai tieši pretēji," skaidro Gints Polis.

Stresa mazināšanai speciālisti iesaka arī labi izgulēties, jo cilvēkam, kurš nav izgulējies un jau pamostas noguris, ir daudz vieglāk „uzsprāgt” un asi reaģēt.

Stresu palīdz novērst arī rokdarbi, valodu apguve, jebkas, kas novērš domas no stresa.  Nevajadzētu aizmirst par fiziskajām aktivitātēm. 40 – 50 minūtes fizisku aktivitāšu dienā darbojas tāpat kā ķīmiskie antidepresanti.

Aptuveni puse Eiropas darbinieku uzskata, ka stress ir bieži sastopama parādība darba vietā, turklāt stress ir cēlonis aptuveni 50 % no kavētajām darba dienām. Bieži trūkst pareizas izpratnes par stresu, vai arī tas tiek uzskatīts par kaut ko apkaunojošu. Tomēr, ja psihosociālos riskus un stresu uztver kā visas organizācijas problēmu, nevis atsevišķa darbinieka trūkumu, tad tos var pārvaldīt tikpat labi kā citus veselības aizsardzības un drošības riskus darba vietā.

Linda Matisāne norāda, ka Valsts darba inspekcijā par stresu cilvēki nesūdzas, sūdzas par neizmaksātām algām, par neapmaksātām slimības lapām vai atvaļinājumu. Tai ir jābūt īpašai situācijai, kas veidojusies gadiem, lai cilvēki sūdzētos par emocionālo vardarbību darba vietā. Psihoemocionālie riski darba vidē jānovēršas tieši tāpat, kā fizikālie un ergonomiskie riski.

„Reizēm problēma rodas tajā, ka skrienam ar galvu sienā situācijas, kas nav no mums atkarīgās, bet situācijas, kur varētu par kaut ko cīnīties – runāt, sadalīt atbildību, meklēt līdzsvaru, rūpēties par sevi, tās mēs pabīdām malā,” vērtē Elīna Zelčāne.