Veselības atgūšanas procesā deviņdesmit procenti sekmju ir atkarīgi no psihosociālās rehabilitācijas, it īpaši nopietnu saslimšanu gadījumos. Kādas psihosociālās rehabilitācijas programmas Latvijā pieejamas pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: pacientu biedrības “Dzīvības koks” pārstāve Gunita Berķe, profesore onkoloģe Dace Baltiņa un biedrības “Dzīvības koks” dalībniece mentore Olga Zlaugotne.

“Galvenais – celt pašapziņu cilvēkiem, kuri saskārušies ar vēzi,” uzskata Gunita Berķe.

Rehabilitācijas problemas būtība ir palīdzēt atrast resursus sevī, kā tikt galā ar situāciju, kurā esi nonācis.

Dace Baltiņa skaidro, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 77 tūkstoši cilvēku, kas slimo vai ir slimojuši un laimīgi aizmirsuši par onkoloģisko slimību.

Vēzis – cilvēks ir pārdzīvojis kaut ko emocionāli šokējošu gan fiziski, gan garīgi, gan emocionāli. Ir nepieciešama rehabilitācija, lai cilvēks varētu atgriezties dzīvē. Bieži akcentē naudu, zāles, inovācijas, bet aizmirst, ka vārds dziedina.

"Pareizā laikā pateikts pareizs vārds dziedina. Cilvēkiem ir vajadzīgs apkārtējo atbalsts," pārliecinātas raidījuma viešņas.

Onkoloģijas pacienti bieži alkst cilvēciska siltuma un attiecību ģimenē, draugu vidū vai savā kopienā, kas ir arī “Dzīvības koks”. Problemātisko cilvēku ir daudz. Rehabilitācija ir nepieciešama ikvienā posmā – uzzinot par saslimšanu, sākot ārstēšanu un it sevišķi pēc ārstēšanās. Tad cilvēkam nepieciešams mierinājums un sapratne, kā dzīvot tālāk.

Olga Zlaugotne īpaši iesaka rehabilitācijas nometnēm pieteikties cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, jo reģionos dzīvojošie savu ārstu nevar satikt tik bieži, kā vēlētos. Viņa norāda, ka nometne palīdz atraisīties, pieņemt slimību, sadzīvot ar to un dzīvot citā kvalitātē.