Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Vai cilvēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā satrauc vides jautājumi? Kāpēc plastmasas un alumīnija pudeļu depozītu sistēma darbojas mūsu kaimiņvalstīs, bet Latvijā ir vairāk runāšanas, nekā darbu? Par šiem un citiem ar vidi saistītiem jautājumiem, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesis - Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.
Baltijas valstis nebūt nav pirmajās vietās atkritumu šķirošanas ziņā, kāpēc tā, atkritumu konteineri ir, gan Igaunijā, gan Lietuvā ir ieviesta arī depozītu sistēma. Kā darbojas depozīta sistēma Igaunijā, skaidro SIA „Igaunijas depozīta iepakojums” izpilddirektors Kaupo Karba. Par sistēmas ieviešanu Lietuvā stāsta Lietuvas Vides aizsardzības aģentūras pārstāve Aste Brusokiene. Par depozītu sistēmas labajām pusēm un arī trūkumiem stāsta biedrības "Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija" valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere.
Runājam arī par vides aktīvistu darbību Baltijas valstīs. Kā darbojas vides aktīvisti Igaunijā stāsta Igaunijas dabas fonda Vides aizsardzības eksperte Silvija Lotma.
Mēs nemēģinām noskaidrot, kurš ir labākais, vai kur labāk dzīvot – Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, mēs meklējam kopējo, kas mūs vieno, un to, ko būtu vērts mācīties vai aizgūt no kaimiņiem. Raidījumu kopā ar Elvi Jansonu vada Aiste Brusokaite (Lietuva) un Madis Must (Igaunija).
Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Ekonomika
Komentāri (1)
1. Depozītsistēma ir dārgāka nekā konteineru sistēma. To pat apstiprināja Rūta Bendere norādot, ka papildus 10 centiem katrs samaksās vel 5 centus, kurus atpakaļ nedabūs.
2. Depozītsistēmas aizstāvji stāsta, ka ar to var savākt atpakaļ ap 90 % iepakojuma. Tomēr aizmirst piebilst, ka nevisas pudeles būs šajā sistēmā, ka aptuveni 50-90 % no pudelēm iekļausies šajā sistēmā. Pārējās būs jāvāc tāpat kā līdz šim ar konteineriem u.c.
3. Par efektivitāti runājot jāpiemin, ka pie atkritumu poligoniem tiek veidotas mehāniskās nešķirotu atkritumu šķirošanas līnijas. Šajās līnijās no kopējo atkritumu apjoma bez problēmām var izšķirot 100 % alumīnija bundžu un tāpat PET pudeļu. Tā kā, ja atkritumi tiek savākti, tad izpildīt ES prasības nav problēmas. Jā stikla pudeles šīs sistēmas praktiski neatšķiro, tomēr arī depozītsistēmā liela daļa pudeļu (degvīna, ievārījumu burkas u.c.) nav iekļautas.
4. Liels uzsvars faktiski tiek likts uz to, ka bomži depozīta dēļ attīrīs mežus un laukus no izmestām pudelēm. Tomēr tas parāda, ka depozītsistēmas aizstāvji paļaujas uz bomžiem nevis uz cilvēka apziņu.
Ieteiktu plašāk skatīties uz jautājumu. Pašlaik skatījums ir vienpusējs.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X