Vai cilvēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā satrauc vides jautājumi? Kāpēc plastmasas un alumīnija pudeļu depozītu sistēma darbojas mūsu kaimiņvalstīs, bet Latvijā ir vairāk runāšanas, nekā darbu? Par šiem un citiem ar vidi saistītiem jautājumiem, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesis - Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

Baltijas valstis nebūt nav pirmajās vietās atkritumu šķirošanas ziņā, kāpēc tā, atkritumu konteineri ir, gan Igaunijā, gan Lietuvā ir ieviesta arī depozītu sistēma. Kā darbojas depozīta sistēma Igaunijā, skaidro SIA „Igaunijas depozīta iepakojums” izpilddirektors Kaupo Karba. Par sistēmas ieviešanu Lietuvā stāsta Lietuvas Vides aizsardzības aģentūras pārstāve Aste Brusokiene. Par depozītu sistēmas labajām pusēm un arī trūkumiem stāsta biedrības "Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija" valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere.

Runājam arī par vides aktīvistu darbību Baltijas valstīs. Kā darbojas vides aktīvisti Igaunijā stāsta Igaunijas dabas fonda Vides aizsardzības eksperte Silvija Lotma.

Mēs nemēģinām noskaidrot, kurš ir labākais, vai kur labāk dzīvot – Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, mēs meklējam kopējo, kas mūs vieno, un to, ko būtu vērts mācīties vai aizgūt no kaimiņiem. Raidījumu kopā ar Elvi Jansonu vada Aiste Brusokaite (Lietuva) un Madis Must (Igaunija).

Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.