Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Būtu grūti iedomāties pilsētu bez putniem. Tomēr ir cilvēki, kas uzskata, ka baloži ir lidojošas žurkas, bet trokšņojošās kaijas vasaras agrajos rītos traucē gulēt. Kā tad īsti ir? Kuras putnu sugas ir pilsētnieces un kuras nav, kurām ziemas laikā vajadzētu palīdzēt ar barību, bet pavasarī palīdzēt ligzdot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus atzīst, ka Rīgā ir liela putnu daudzveidība.

"Vispilsētnieciskākais no visiem putniem, kas pat īsti nav savvaļas putns, ir mājas balodis. Mājas balodis būtībā ir ir klaiņojošs mājputns," norāda Viesturs Ķerus.

Dabas aizsardzības pārvaldes Monitoringa un plānojumu nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone atgādina par ierobežojumiem apmeklētājiem trīs upju grīvās, kur ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas. Ierobežojumi skar Gaujas grīvu, Irbes grīvu un Ķikanu grīvu. Šajā teritorijā nevajadzētu iet, lai netraucētu putniem ligzdot. Ierobežojumi būs spēkā līdz jūlija beigām.

Runājot par putnu barošanu, Viesturs Ķerus atzīst, ka to vajag vairāk mums, cilvēkiem.

"Tas, ka to vajag mums, nenozīmē, ka tas nav svarīgi," vērtē Viesturs Ķerus.

"Viens, mēs uzturam saiti ar dabu, kas ir labi dabas aizsardzībai. Tad jūs sākat uztraukties par to, lai dabas daudzveidība nemazinātos. Bet, atceroties pandēmiju, no kuras mēs vismaz uz brīdi atvelkam elpu, tas tuvums putniem var būt ļoti svarīgs psiholoģiskās veselības uzturēšanai.

Mana vecāmāte pēdējos gadus pavadīja uz gultas un reizēm izslēdza televizoru un teica, ka viņai aiz loga labāki seriāli, kur zīlītes nāca pie barotavas."

Viņš atzīst, ka saprot ideju par putnu barošanas aizliegumu pilsētā.

"Problēma tā, ka aizliedzēji neiedziļinās tajā, ka barošana ir vajadzīga cilvēkiem. Putni bez tā, protams, iztiks. Būtu vērts painteresēties, kāpēc cilvēks baro," bilst Viesturs Ķerus. "Ornitoloģijas biedrībā strādājot, ir reizēm jābūt mazliet psihologam, jo zvana cilvēki, arī veci, vientuļi cilvēki, kam nav ar ko parunāties un vienīgais sakars ar dzīvību apkārt ir putnu barošana. Tādā situācijā, ja kāds atnāk un pasaka - viss, tu to nedrīksti darīt, tas ir aizliegts, tam varētu būt nelāgākas sekas, nekā saķēzīta mašīna."

Ko tad dot putniem, lai viņiem neskādētu? Galvenais, kas var putnam skādēt, ir sālīta barība. 

"Ar baltmaizi, šī ir viena no retajām reizēm, kad var vilkt paralēles starp putniem un cilvēkiem. Arī mēs, ja ēdam baltmaizi, beigti nenoveļamies. Nav tā, ka baltmaize ir inde. Ja mēs ēstu tikai baltmaizi, tad saprotam, ka var būt zināmas veselības problēmas. Pilnvērtīgs uzturs tas katrā ziņā nav. Baltmaizi putniem, ja iedot, nekas dramatisks nenotiek, bet labāk tomēr nedod," skaidro Viesturs Ķerus.

Nesālītas saulespuķu sēklas ir ļoti labi. Ūdens putniem var dod arī dārzeņus - zirnīšus vai kukurūzu. Bet ar ūdens putnu barošanu jābūt prātīgiem.

"Īpaši Pierīgā, kur cilvēki baro putnus, viens ir piemērota barība, nedodam baltmaizi, dodam dārzeņus, otrs – apjoms. Reizēm barošanas vietas ir populāras Pierīgā un barība tiek samesta ūdenī vairāk nekā putni spēj tikt galā, tad tur reāli ir peldoša miskaste, kas nenāk par labu ne cilvēkam, ne dabai."