Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Viltotas preces mēs varam iegādāties gan neapzināti, gan diemžēl arī apzināti. Un nav runa tikai par to, ka pērkot viltojumu, mēs apzogam oriģināla izstrādātāju un pārdevēju, bet gan pērkot nezināmas izcelsmes mantas, mēs varam paši sev kaitēt.

7. oktobrī Patentu valde atklāja informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces. Dažādu valsts iestāžu apkopotā informācija par viltojumu apjomu Latvijā ir satraucoša, jo ik gadu palielinās šādu preču aprite mūsu valstī.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro, ka ar ar kampaņu cenšas pievērst uzmanību tam, kādu kaitējumu nodara viltotās preces.

Laganovskis norāda, ka tie pamatā ir četri veidi:

  • viens ir valsts negūtie ieņēmumi, jo par šīm precēm netiek maksāti nodokļi;
  • otrs - preču zīmes īpašnieks neatgūst ieguldīto produkta attīstībā, finansējums viņam tiek nozagts un līdz ar to grūtāk attīstīt savu uzņēmējdarbību;
  • trešais - pats patērētājs, bieži iegādājoties šādas preces, tās var kaitēt pircējam, jo var iegādātie viltotus medikamentus vai bērnu rotaļlietas, kas var viegli sadalīties;
  • ceturtais - netiešā veidā ar to atbalsta organizēto noziedzību.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vadītāja vietniece Ilze Sokolovska norāda, ka Latvijā nav konkrētu kriminālprocesu, kur konstatētas organizētās noziedzības pazīmes, bet globāli tas ir viens no veidiem, ka organizētā noziedzība pelna un pēc tam cenšas šos līdzekļus legalizēt.

Ilze Sokolovska min, ka pēdējā laikā novēro tendenci, ka cilvēki sākuši skatīties, ko viņi pērk, kāpēc ir prece lētāka, nekā veikalā. Kampaņas ietekmē cilvēku uztveri.

Viltotas preces pērk, jo tās ir lētākas. Otrs ir stereotips – ierauga populāru zīmolu, liekas, ka prece ir labāka. Cilvēks dažreiz neapzinās, ka prece ir viltota," atzīst Ilze Sokolovska.

Valsts policija viltotas preces konstatē gan veikalos, gan interneta tirdzniecībā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa atzīst, ka sūdzības par viltojumiem pārsvarā ir par smaržām. 

SIA "Milzu" vadītājs Enno Ence un SIA "Snores" līdzīpašnieks Krišjānis Šņore stāsta, kā aizsargā savus ražojumus un preču zīmi no viltojumiem.