Gavieņa laikā iz sarunu asam aicynuojuši Daugovpiļs Jezus Sirds Rūmys katuoļu draudzis pravestu Andri Ševelu. Andris ir ari žurnalists, sovulaik jis stuoviejs pi izdavuma „Katōļu Dzeive” šyupela i kaidu laiku bejs ari tuo golvonais redaktors. Taipat pyrma puora godu jis dabuojs doktora gradu dogmatiskajā teologejā i struodoj par docātuoju Reigys Augstuokajā religejis zynuotņu institutā. Ar prīsteri runuosim par ituo laika izaicynuojumim sātā, sabīdreibā i bazneicā, gavieņa i Leldīnis gaideišonys laiku. Prīsters Andris Ševels izsver, ka ari ituo goda gavieņs, saprūtams, ir cytaižuoks, nikai cytus godus. Kotram laikam ir sovi izaicynuojumi i aktualitatis.


„Es dūmoju, ka, dzeivojūt vysā itymā pandemejis laikā, cylvākā ir taida leluoka tīksme piec goreiguos dzeivis. Cylvākā rūnās vaira interesis par ticeibu, par ticeibys padzilinuošonu. Par daudzim vaicuojumim, kurim kasdīna nabeja laika. Asūt itymā situacejā, cylvāks aizadūmoj gon par dzeivis jāgu, gon ticeibys nūzeimi juo dzeivē, par Dīva vītu kasdīnā.

Bazneicā cylvāku skaits ir īrūbežuots, ir taidi kas atīt, bet leluokuo dala cylvāku pīsadola dīvkolpuojumā attuolynuoti. Skaisti, ka cīši daudzys draudzis, eipaši lelajuos piļsātuos dūd vareibu cylvākim voi nu caur Facebook, voi YouTube kanalu pīsadaleit dīvkolpuojumūs. Taipat ari Latvejis Televizeja i vītejuos televizejis kotru svātdīni raida dīvkolpuojumus.”


Andris uzskota, ka itys ir cīši lobs veids, kai uzrunuot vaira cylvāku, i byutu dereigi šū īspieju saglobuot ari tod, kod dzeive atsagrīzs īrostajā ritmā i cylvāki varēs byut dīvkolpuojumūs kluotīnē. Taipat jis atkluoj, ka bazneicuos ir atvārts vaicuojums par īspiejamu dīvkolpuojumu nūrisi uortelpuos, īsastuojūt syltuokam laikam i mozynojūtīs īrūbežuojumim.


„Var redzēt, ka cylvāki ir pīkusušs nu vysys ituos situacejis i jim ir apnykusi vysi itī īrūbežuojumi, bet kotrys saprūt, ka nav cytu īspieju. Cytys izejis nu situacejis, ka tys sorgoj mani i vysys puorejūs. Itei vysa situaceja ir kai taidys rekolekcejis vysa goda garumā. Tys nūzeimoj, puordūmuot tūs svareiguokūs vaicuojumus dzeivē… Itei vysa situaceja ari paruoda, ka šudiņ cylvāks var byut vasals, reitu jis var saslimt, šudiņ jam ir dorbs, bet reitā dorbu var zaudēt. Ir radzama taida nastabilitate cylvākūs. Tys tod ari varbyut mudynoj cylvākus vaicuot piec pamatu dzeivē, myužeigys vierteibys.”


Gavieņa laikā prīsters aicynoj myusus vaira padūmuot i pasavērt iz daudzom lītom cytaižuok.


 „Gavieņa laiks ir specifiskys ar tū, ka mes, ari bazneica, puordūmojom Kristus ceļu, vairuok skaitom i pīvieršam uzmaneibu Svātajim rokstim. Kū bazneica gavienī grib pasceit, pyrmkuort, kaba cylvāks atkluotu i kū Dīvs juo deļ ir darejs. Lai iz itū Dīva mīlesteibu i žālsirdeibu cylvāks varātum atbiļdēt.

Daudzuos religejuos ir tai, ka vyspyrms runoj par pīnuokumim, kas cylvākam ir juodora, kaba jis byutu  pesteits, bet kristīteibā i eipaši itymā gavieņa laikā i ari Leldīnē paruoda, kū Dīvs ir darejs, kaba cylvāku pesteitu. Pasavērt iz daudzom lītom cytaižuok. Cylvāks, radzūt tū, kū Dīvs mane deļ ir darejs, grib iz tū atbiļdēt. Svareigi ari gavieņa laikā tū vysu īraudzeit, cik daudzi tev ir devs Dīvs.”


Sarunys nūslāgumā prīsters Andris Ševels vierš uzmaneibu iz sovulaik muotis Terezis nu Kalkutys saceitajim vuordim i aicynoj myus itū laiku izmontuot sev i cytim par lobu.


„Klusuma auglis ir lyugšona. Itys laiks, saisteitais ar vysu tū pandemeju, varbyut aicynoj myus īīt klusumā, jo mes asam tai pīrodušss pi aktiva, skaļa dzeivisveida. Īīt klusumā i klusums paleidzēs cylvākam lyugtīs. Piec tam – lyugšonys auglis ir ticeiba. Navysod mes tai saprūtam itūs vuordus, ka teišom, kaba mes byutu ticeigi cylvāki, mums vajag lyugtīs… Ticeibys auglis ir mīlesteiba. Taišni nu ticeibys cylvāks suoc saprast, kū nūzeimej mīlesteiba. Na dzeivuot tikai deļ seve i ryupeitīs tikai par tū, kaba maņ byutu labi, bet ari pasaryupēt par ūtru cylvāku. Tod soka, ka mīlesteibys auglis ir kolpuošona. Mīļojūt ūtru, cylvāks grib dareit jam lobu, kolpuot, paleidzēt.  Na tikai nadareit slyktu, bet dareit ūtram koč kū lobu. Tys sovukuort, kolpuošona, nas īškejū mīru. Ka mes gribim sasnēgt īškejū mīru, ir svareigi puorkuopt puori vysim itim pakuopīnim – klusums, lyugšona, ticeiba, mīlesteiba, kolpuošona i tod ir dvēselis mīrs. Grybātu ari, kaba mes pīvārstu uzmaneibu itom patīseibom, kaba mes dabuotu dvēselis mīru.”