Kāds pērk bez čeka, kāds ar, kāds zāģē savā mežā, cits sagādā Latvijas Valsts mežos. Vairāki desmiti tūkstoši mājsaimniecību Latvijā kā kurināmo izmanto malku. Arī par to, līdzīgi kā citiem energoresursiem, šobrīd nākas maksāt vairāk nekā iepriekš.

“Smagā mašīna ar malku šobrīd maksā 1200 eiro, mums kā daudzbērnu ģimeni tas ir ļoti no svara. Viņš jau vienalga ir baļķis - man jāzāģē tāpat un jāskalda. Un, ja pērk skaldītu, tas sanāk vēl dārgāk,”

Armands Balams no Siguldas malku ziemai gādā pats, kopā ar sievu Latvijas Valsts mežu izcirtumos. „….lūk šis ir ņemamais materiāls. Sievas kundze ņem mazākus, es tādus lielākus, divus trīs un uz mašīnu, un nākam pēc tam atpakaļ.” Armands rāda dažāda izmēra koka baļķus, kuri pēc mežistrādes vēl atrodami izcirtumā un lieliski noderēs kā malka. Viņš tos jau atlasījis turpat malā no traktortehnikai veidotā zaru ceļa. Liela vērtība ir dažādas koku ripas un bluķīši, ar vienu tādu pietiekot veselai krāsnij. Armandam tas ir būtiski, jo mājās jākurina četras krāsnis un vēl plīts ēdiena gatavošanai. Ziemai nepieciešams vairāk kā 10 kubi malkas. Ģimenē aug septiņi bērni, tāpēc pie pašreizējām malkas cenām iespēja kurināmo visai ziemai vākt bez maksas ir ļoti nozīmīgs finansiāls atspaids.

Malku, ko kurināt gada aukstajos mēnešos, katrs sagādā pa savam. Kāds jau laikus to iepirka pavasarī, citi cerēja uz cenu stabilizēšanos un malkas iegādi atlika līdz rudenim. Ņemot vērā tās dārdzību, valsts piedāvā arī atbalstu. Kāpēc dažiem to atsaka, un ar kādu summu rēķināties, par to plašāk Oskars Brasliņš un Solvita Stara no ReTV.