Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Kur ir nospraužama robeža brīvībai par tiesībām izteikties? Cik tālu to pieļauj likums? Un kādas ir morāles un ētiskās robežas? Jautājums atkal ir nokļuvis asu diskusiju krustpunktā pēc traģiskā slaktiņa Parīzē, kur par satīrisku karikatūru zīmēšanu tika apšauti mākslinieki un žurnālisti. Taču patiesībā jautājums vienmēr bijis aktuāls.

“Es kā persona neatbalstu izsmiešanu, man kā personai nav raksturīga izsmiešana, un sevišķi es arī neesmu sajūsmā, kad karikatūristi kādu izsmej. Taču šī mana pārliecība nedrīkst traucēt kādam citam to darīt,” vērtē žurnāliste Sandra Veinberga. “Iespēju brīvi izteikties par tēmām, kas dažiem ir tabu, es negribētu aizliegt.”

“Var izsmiet visu, var izsmiet mācītāju, var izsmiet reliģiskus rituālus, bet tā pat nebija izsmiešana, bet ņirgāšanās, atzīst filozofs, brīvmūrnieks, žurnāla Dadzis redaktors Andris Ruģēns.

Ruģēns norāda, ja tas, ko pauda un publicēja " Charlie Hebdo" būtu satīra, viņš nostātos šo cilvēku pusē un teiktu, ka jums ir tiesības to darīt, tā bija ņirgāšanās. Veinberga iebilst, ka tā bija provocēšana.

"Arī karikatūra ir zīme un tā nekad nav neitrāla," uzskata LU Sociālo zinātņu fakultātes profesore Skaidrīte Lasmane. "Šai zīmei ir iespējamas daudzas interpretācijas un skaidrojumi. Līdz ar to jautājums, ka to uztver un skaidro. Nekad nebūs vienotu un vienādu un bez alternatīvām viedokļu."

Lasmane bilst, ka vienmēr ir jautājums par brīvības robežām. Šajā reizē jāņem vērā, ka tā ir karikatūra, kas ir īpašs žanrs.

“Pat viduslaikos karalim bija jokdaris, āksts, kuram bija tiesības uz citādu patiesību,” bilst Lasmane. “To pacieta, jo tā ir nozīmes daudzveidība. Tāpēc es šīs karikatūras vērtētu mazliet savādāk. Tas īpašs žanrs, nesaskatu īpašu ņirgāšanos, ne īpašu nicinājumu. Tas ir ļoti sarkastisks satīras variants."

“Katrai reliģijai ir savas tiesības, sava cieņa, savi aizspriedumu. Mums nav nekādu tiesību... Ja tur būtu kristieši, cilvēki, kam ir ticība, svētuma un reliģisko jūtu izpratne, nekad tas nebūtu noticis,” analizē Katoļu baznīcas priesteris Andris Kravalis.

Kravalis vērtē, ja mēs būtu gudri un saprastu situāciju, mēs neprovocētu to, kas ir noticis.

“Man liekas absurdi šo žurnālu tiražēt piecos miljonos eksemplāru un sacelt tādu rezonansi austrumu musulmaņu pasaulē," tā Kravalis.