Serbija šobrīd skatu vērš gan uz Krieviju, gan Eiropu, bet eksperti ir pārliecināti, ka nākotnē Serbija būs Eiropas Savienības valsts.

“Serbijā ir interesanta situācija ar valsts politiku,” skaidro žurnāliste Aija Kuģe raidījumā Krustpunktā. “Pie varas ir Serbijas Progresīvā partija, kas ir bijušie radikāļi. No šīs partijas ir valsts prezidents un arī valdības galva. Valsts prezidents Nikoličs [Tomislavs] “visu laiku spēlē uz uz Krievijas kārti”. It kā pret Eiropu. Premjers pretēji – uz Eiropu. Varētu uzskatīt, ka sūta divus dažādus vēstījumus vēlētājiem, tās nav divas dažādas politikas, tas ir izdevīgi."

“Serbija vairāk pēdējā laikā pagriezusies pret Eiropas Savienību,” atzīst Vidzemes augstskolas rektors Jānis Kapustāns. Viņš norāda, ka Serbijai kaimiņos ir ES valstis un ES kandidātvalstis. Tāpat daudzi jaunieši mēģina nokļūt Eiropā – uz Vāciju, Itāliju. Viņi redz savu nākotni tur.

Tāpat Serbija 2014. gadā ir sākusi oficiālas sarunas par iestāšanos ES, "un it kā nav iespējams tuvināties Eirāzijas valstu blokam, lai gan retorika un sentiments, un labas pret Krieviju Serbijai paliek. Tomēr stiprāks ir ES virziens," uzskata Kapustāns.

Kapustāns uzskata, ka Serbijas nākotne būs ES, bet tas nenozīmē, ka šis ceļš būs viegls.

Kuģe kā piemēru min sabiedriskās domas aptauju Serbijā, kas rādījusi, ka 70% cilvēku atbalstījuši Krievijas prezidenta Putina viesošanos Serbijā pirms pāris mēnešiem, bet tajā pašā laikā 75% atbalsta integrāciju Eiropā.

"Visi liek cerības uz Eiropu," atzīst Kuģe un bilst, ka cilvēki Serbijā to, ka valsts ES sastāvā, sajūt kā izolāciju.

Žurnāliste Aija Kuģe daudzus gadus ir ziņojusi no Serbijas arī Latvijas Radio klausītājiem, bet tagad dzīvo Latvijā. Viņa atklāj, ka Serbijā nodzīvojusi 41 gadu, savulaik aizprecējusies. Pēc vīra nāves nolēmusi atgriezties Latvijā.