Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


"Var pateikt, ka Kalvītis pie visa vainīgs, var pateikt, ka vainīgs ir vēl kāds cits, bet tikpat labi mēs varam pateikt, ka tā laika opozīcija vienkārši neapdomīga," intervijā raidījumā Krustpunktā laiku, kad sākās ekonomiskā krīze, analizē ekspremjers un bijušais Tautas partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Latvijas Bankas vadība arī bija spērusi neapdomīgus soļus, kas noveda pie mūsu milzīgām problēmām nākotnē.  Un vēl varam nosaukt katru cilvēku individuāli, kas paņēma kredītu. Teikt, kurš vairāk vainīgs, kurš mazāk, tam vairs nav nozīmes," vērtē Kalvītis.

Par sevi Kalvītis bilst, ka ir konservatīvs un nav paņēmis tajā laikā nevienu kredītu un nepakļāvis savu dzīvi, lai maksātu bankām procentus.

Norādot uz politisko situāciju laikā, kad pats bija premjers, Kalvītis min, ka nepārtraukti pret valdību mudināja protestēt un izteikt aicinājumus palielināt algas opozīcija, kas ir šodienas valdošā koalīcija. Toreiz tā bija opozīcija un rīkojās bezatbildīgi.

Aicināts, izvērtēt, ko pats kā valdības vadītājs, varbūt darījis nepareizi, Kalvītis norāda, ka vajadzējis būt stingrākam.

„Acīmredzot es biju pārāk mīksts. Tā visa mana nelaime bija tā, ka vajadzēja būt daudz stingrākam gan attiecībās ar Latvijas Banku, gan koalīciju, gan ar visām arodbiedrībām, kas mēģināja izdarīt nepārtraukti spiedienu uz algu palielinājumu. Acīmredzot, mēs drusku par strauju palielinājām algas. Varbūt varējām kādus 100 miljons vairāk uzkrāt no tā, kas jau bija uzkrāts. Nedomāju, ka ģenerāli būtu izvairījušies no krīzes. Mēs tāpat tajā būtu nonākuši," uzskata Kalvītis.

Par savu slaveno Jaungada uzrunu, kurā izskanēja teiciens par gaidāmiem septiņiem treknajiem gadiem Kālvītis skaidro: "Es no tā nekādā veidā netaisos atkāpties. Tiešām, tajā brīdī, kad es uzrunāju Jaunajā gadā Latvijas sabiedrību, mēs tikko bijām izcīnījuši pirmo reizi priekš Latvijas ES naudu, kas bija apmēram vienu miljardu liela katru gadu nākamos septiņus gadus. Ja mēs līdz šim spējām izdzīvot tikai ar savu naudu, tad šī nauda likās milzīgs atspaids tautsaimniecībai un ekonomikai. Šajā sakarā es arī uzrunāju Latvijas tautu, bet atcerieties, ka es teicu arī otru daļu: ja netiks sastrādātās kādas muļķības. Un diemžēl šīs muļķības tika sastrādātas, cilvēkiem tika ļauts ņemt kredītus eiro valūtā, neskatoties uz to, ka mums bija lati. (..) Banku sistēma bija orientēta uz to, ka varēja aizņemties eiro, lmēs gājām strauji uz eiro. (..) Būtu mums toreiz lati, Latvijas valdībai būtu tieši tāda pati iespēja kā Lielbritānijai vai Polija vai Zviedrijai, devalvēt nacionālo valūtu un visus lielos invertorus, kas šeit riskēja ar milzīgiem miljardiem, atstāt „jaņos”. Viņi būtu zaudējuši šo naudu."

Skaidru atbildi uz jautājumu, kurš šos zīmīgos vārdus par septiņiem treknajiem gadiem iekļāvis toreiz premjera runā, Kalvītis nesniedz, vien norāda, ka runas veidot viņam palīdzējuši Jurģis Liepnieks, Arno Pjatkins un Ilmārs Šlāpins. "Kurš no viņiem tieši bija šī "Jāzepa un viņa brāļu" citāta autors, to es nevaru šobrīd... To lai paši kādreiz varbūt vēsturei pasaka," bilst Kalvītis.

Kalvītis apstiprina savus kādreizējos izteikumus, ka nešaubīgi Aivars Lembergs tiktu galā ar premjera pienākumiem. Vai tas būtu labi vai slikti Latvija? Tas ir relatīvs jēdziens. Būtu savādāk.

„Kārtība droši vien būtu savādāka, disciplīna būtu savādāka, būtu arī trakulīgas idejas ekonomikā. Būtu jautrāk, būtu lustīgāk,” komentē Kalvītis.

Valda Dombrovska („Vienotība”) valdībai ekonomisko krīzi izdevās pārvarēt trīs gadu laikā, taču jautājums ir par cenu, kādu nākas par to samaksāt, Kalvītis analizē Dombrovska paveikto, piebilstot, ka, aizņemoties piecus miljardus eiro, šādu rezultātu varētu panākt arī citi premjeri.

Komentējot, kādam vajadzētu būt Valsts prezidentam, Kalvītis norāda, pašlaik nav labākais laiks attiecību kopšanai ar Krieviju. Un Latvijai šajā ģeopolitiskajā situācijā jābūt uzmanīgai un pragmatiskai, tāpēc nepieciešams prezidents ar stingru stāju.