Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Noguldījumu garantiju fondā patlaban izdevies uzkrāt gandrīz 90 miljonus eiro. Ar šo summu gan varētu būt par maz, lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu, ja kādai vērā ņemamai bankai rastos nopietnas problēmas. Taču patlaban top likumu izmaiņas, kas būtiski samazinās iespēju, ka kāda no bankām ir jāglābj uz nodokļu maksātāju rēķina vai kļūst maksātnespējīga. Kādēļ šādas izmaiņas tapušas, vairāk stāsta Madara Fridrihsone.

Pirms vairāk nekā trim gadiem, sabrūkot „Latvijas Krājbankai”, teju 99% bankas klientu viņu nauda tika atmaksāta, izmantojot Noguldījumu garantiju fondā uzkrātos līdzekļus, kā arī naudu, ko fonds aizņēmās no Valsts kases. Tomēr 438 klienti, kuri „Krājbankā” glabāja summas virs 100 tūkstošiem eiro, bankas kraha dēļ kopumā zaudēja aptuveni 285 miljonus eiro. Viņu vidū bija maestro Raimonds Pauls un „Izdevniecības žurnāls „Santa” līdzīpašniece un galvenā redaktore Santa Anča. Viņi vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot banku darbību regulējošā Kredītiestāžu likuma normas, kas noguldītājiem liedz iespēju izteikt savu viedokli par grūtībās nonākušo banku turpmāko likteni.

Ja spēkā būtu likums, kuru patlaban izskata Saeima, „Latvijas Krājbanka”, iespējams, izdzīvotu. Likums, kas izstrādāts, lai pārņemtu pērn tapušu Eiropas Savienības direktīvu, paredz daudz plašākas iespējas banku glābšanai.