Kas te nav skaidrs,ja nesēž zagļi,būtu jāsēž prokuroriem. Repšes bažas ir veltas,jo no Pūces reformām vairoties, parakstu vākšanā ir pieslēgušās pašvaldības. Parakstāmies visi,sivēniem ir jāzin,kur viņu vieta un kas mājā saimnieks.

Jūs varat mani pieskaitīt, kuriem atbalstītājiem gribat. Taču runa jau nav par to, kurš ir lielāks un kurš mazāks zaglis. Arī es apzinos, ka daži ir nozaguši miljonus, kamēr daži citi cenšas ekonomēt, lai izdzīvotu. Uzsveru - salīdzinoši daži... Es centos ilustrēt domāšanas veidu, kas ļauj daudziem (!), nokļuvušiem jebkādas varas pozīcijā vai ieguvušiem tādu iespēju, bez lieliem pašpārmetumiem un ar labu attaisnojumu pie rokas no "apzagtajiem" fiksi kļūt par "zagļiem". Ja vien rodas iespēja "ieekonomēt" vai "nopelnīt" - sauciet, kā gribat! Bet visvairāk mani uztrauc daudzo tautiešu centība, kad jāpiekar kārtējā birka cilvēkam ar atšķirīgu viedokli. Pret to es iestājos vakar un turpinu to darīt. Šī indeve ik pa laikam piemīt katram, taču apspriestie KPV.LV "censoņi" šajā ziņā redzami izvirzās pirmrindniekos. Baidos, ka, iegūstot reālu varu, viņi ļoti drīz pratīs "ieekonomēt". Tukša muca tālu skan. Kamēr mūsu rakstnieki tomēr redz tālāk par katru bļāvēju, jo pirms runāšanas - domā. Un ne jau par sevi un savu karjeru vien. Derētu ieklausīties.

Žurnāla IR komentārā ir ļoti prātīgs Zentas ieraksts: Redzams, ka koncerts ir kalpojis kā zināms reaģents mūsu sabiedrībā un dos iespēju lielam attīrīšanās procesam. Tas ir sācies, un arī tas ir labi. Nav tikai labi, ka tas notiek skaudības un apvainošanas estētikā. Mūsu postpadomju sabiedrība nespēj samierināties ar situāciju, ka nesanāk visiem vienādi, vairs nav godīgi (bet tad jau arī nebija visiem vienādi un godīgi, tikai tika melots, ka ir), un tiem, kuriem pašiem neizdodas, tiem gluži cilvēcīgi skauž, ir žēl. Saprotami, bet šīs īpašības tikai “ēd” pašu skauģi, kam nav dots to saprast, tā tad ir jāmokās visu dzīvi. Nenovērtēt mūsu sabiedrības radošo pofesiju – mūziķu, literātu, mākslinieku brīnišķīgo devumu un smago darbu, kas paveikts visās jomās, var tikai uz sevi vērsts egocentrisks cilvēks, tāds ir mans viedoklis.
Izskatās, ka“vidējam” cilvēkam šķiet, ka nodziedāt vai nospēlēt, vai uzrakstīt vai uzgleznot ir zināma izklaide, par ko saņem naudu. Tas ir DARBS, tāpat kā jebkura cita profesija, interesanti, kāpēc sabiedrība nekādi nesaprot, ka arī radošie cilvēki ir nodokļu maksātāji un sabiedrības daļa un arī viņiem ir savas tiesības, nevis tikai publiski apvainojami cilvēki….tad, kad ir labi, mēs slavējam, bet tad, kad, pasarg, dies, kaut kas nav izdevies tieši tā, lai apmierinātu (es uzsveru šo patērētāja attieksmi pret jebkuru, bet jo īpaši skatuves mākslinieku) patērētāju – publiku, tad mēs varam visu savu neapmierinātību izgāzt, publiski zākājot un būt lieli eksperti….
Un nobeigumā citēšu vēl viena ļoti cienījama un godājama cilvēka Guntara Godiņa dažas domas no intervijas:
“…Nedrīkstam iet banalitātes virzienā. Vienmēr esmu bijis pret banalitāti. Nekad negribu būt tur, kur ir visi. Protams, ir notikumi, kas prasa apvienošanos, bet nevar apvienoties mehāniski. Jābūt dažādībai domāšanā, uzskatos. Viens varbūt grib nēsat sarkanbaltsarkano lentīti, bet cits to grib nēsāt sevī. Nevajag nosodīt
. Mēs vienmēr nosodām citādo. Arī viens cilvēks ir sabiedrība. Viņa domas varbūt ir svarīgākas nekā miljona, kopā ņemta. Mēs nenovērtējam personības nozīmi.

…Visi mani (6) bērni dzīvo Latvijā. Uz valsti es skatos pozitīvi. Neatkarīgi no no tā, kāda šļura ir politika, sabiedrība veido savu dzīvi pati. Mums ir ilūzija, “ja politiķi nepateiks, kas jādara, ja nebūs tie īstie pie varas, viss sabruks”. Bet tā nav. Politiķi ir tikai viena sabiedrības daļa, kas reizēm izpilda, reizēm neizpilda savus uzdevumus. Mums katram par sevi un saviem uzdevumiem jādomā.”

Dišlere, Inta. Jaunpils muižas, muižiņas. Rīga: Atēna, 2013. 472 lpp.:il. – lūk, ir šāda grāmata – priekš manis kā vēsturnieces šī grāmata ir Debessmanna – tāpēc, ka šai grāmatā ir pārpilns ar vēstures arhīvu citātiem – pamatā NVVA – ģeniāli. Iesaku ikvienam. Starp citu – tā pati Jaunpils ir kā sala satrakotā okeānā – aizbrauciet uz turieni. Es tagad pērku tikai Juanpils biezpienu – jo es to vietu zināmā mērā dievinu – uz valstssvētkiem Jaunpilī ozoli bija izgreznoti ar Latvijas karogkrāsas lentītēm – jaunie un vecie ozoli... tur ir miera sajūta, kas nav daudz kur citur ...

Bet – stāsts ir ne par to. Stāsts ir par vēstures liecībām – kādi mēs latvieši esam. Lūk , zviedru – krievu karš ap 1709 .gadu – muižniece raksta uz Vāciju radiem, par to nenormālo postu, kas valda Kurzemē un piebilst, latvieši pacietīgi un klusi panes to visu ….

Vēl – grāmatā ir neskaitāmas liecības par smago dzimtbūtniecību un tad nāk 19.gs. un ir jāsākas dzimtzemnieku brīvlaišanai un ko dara Kurzemes muižnieki – uzaicina car uz peldsezonu uz Liepāju un organizē caram veselu propagandas triecienmēnesi , par to, ka latviešu zemnieks nemaz negrib dzimtbūšanas atcelšanu – zemnieki raksta petīcijas un vēstules – tās grāmatā ir publicētas, ka muižnieks šiem vienmēr bijis tuvāks un dārgāks par miesīgu tēvu ….. muižnieki pucē zemniekus tautas tērpos , grezno sudraba rotām un liek dancot caram par godu , lai tak cars notic , cik vien laimīgi ir latvieši zem necilvēcīgā dzimtbūtniecības jūga

un latvieši raksta un danco un dara visu , ko liek …. absolūti kā šodien – varas elite liek – un latvieši dara –

drausmīgi – vienkārši drausmīgi

ieliku saitītes uz domuzīmi un kultdienu –

tā koruptīvā, apdauzīti nekaunīgi augstprātīgā literārā vide Latvijā turpina šokēt

repše čakli pielikusi savu rociņu literatūrkritikas iznīcināšanā – lai nemaisās pa kājām – un turpina nīdēt laukā , rupji , zemiski apsaukājoties jebkādu – kaut pusdzīvu, kaut kuslu kritiku par literatūru

literatūras beigas ir nācijas beigas

izlasiet šodienas tvnet Veinbergas raktu par mafiju kultūrā –

Domuzīmes 2018.gada 3.nr
apaļā galda diskusijā par 20. gadsimta vēstures romānu sēriju sarunājas literatūrzinātnieki Benedikts Kalnačs, Viesturs Vecgrāvis, Bārbala Simsone, Arnis Koroševskis un vēsturniece Inese Dreimane.

diena.lv/raksts/kd/literatura/di skusija-par-romanu-seriju-_mes.-latvija-xx-gad simts_.-13-lodzinu-vestures-taisne-14209043


Kā jūs, Gundega, raksturotu šos četrus gadus savā dzīvē – elle?
Tie bija četri gadi ticības un paļāvības, un greizsirdīgi smieklīga uzrāviena – ko tad nu tagad čarkstēs apkārt?! Citreiz nemaz tā nepārdzīvoju, ko raksta par citiem rakstniekiem. Šoreiz katru vaukšķi par kādu darbu uztvēru gandrīz personīgi.

Žurnāla Domuzīme jaunākajā numurā vēsturniece Inese Dreimane pauž bargu viedokli: “No vēsturnieka viedokļa šī sērija ir patiešām kas nebijis faktoloģiskas neprecizitātes, vieglprātīgu pieņēmumu un pieļāvumu ziņā. Kāds ir bijis mērķis – izglītot sabiedrību vai vēl vairāk jaukt galvu?”

Kādi ir jūsu kā vēsturiskā konsultanta pretargumenti, ja rakstniekiem bija pilnīga estētiskā brīvība un viņiem nevajadzēja pildīt vēsturnieku lomu.

G. R. Tas patiesībā ir viens cilvēks, kas visu to “savāra” un prasa no rakstnieka ideoloģiju, nevis literatūru.

Vēsturniecei piebalso arī literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis.

V. Z. Es vēlētos, lai šāda veida diskusijas atbrīvotos no retorikas, kas tiek pārmesta literatūrai. Kad vēsturnieka viedokļa aizstāvībai tiek izmantoti tikpat retoriski paņēmieni ar spēcīgiem epitetiem un brīžam arī ar neprecīzu lasītā pārstāstu, ir ļoti grūti argumentēt pretī. No visiem vēsturniekiem, kuriem šķiet, ka kādā vietā deķītis tomēr ir pārvilkts pāri sarkanajai līnijai un ka šī vaļība tā vai cita iemesla dēļ nebija pieļaujama, es, pirmkārt, vēlētos precīzu šīs vietas lasījumu romāna kontekstā.

Manuprāt, korupcija nav tikai līdzšinējās politiskās elites problēma (kā patīk klaigāt Jūsu minētajiem Gobzemam un Kaimiņam, un viņu atbalstītājiem), bet gandrīz jebkura, lai neteiktu - jebkura, Latvijas iedzīvotāja problēma, kurš kaut reizi savā dzīvē nav paņēmis biļeti autobusā vai rēķinu veikalā, frizētavā, kurš ir kaut dienu strādājis par minimālo algu tikai uz papīra vai, pērkot / pārdodot īpašumu, uzrādījis mazāku summu, lai nebūtu jāmaksā nodokļi, kurš ir centies ceļu policijai mīkstināt savu ātruma pārsniegšanas pārkāpumu ar gariem attaisnojumiem, pat ne ar piecīti, kurš nav pateicis radiniekam, ko par to domā, un pastāvējis uz savām godīgā latvieša tiesībām, ja nu brīnumainā veidā šīs situācijas ir attiekušās tikai uz radinieku, bet ne uz mūs katru pašu. Uz mani tas ir attiecināms. Uz Jums? Tātad nevajag kopā ar jaunajiem "censoņiem" Saeimā uzbrukt katram "korumpantam" ar atšķirīgu viedokli, bet sākt ar atbildīgu un pārdomātu izvēli vēlēšanās (ne jau nu minētie tautas "kalpi" ir spējīgi un griboši iztīrīt valsti) un pēc tam mazāk kliegt uz citiem, vairāk apzināties savas ikdienas izvēles, varbūt arī paši nemaz tik tālu neesam no korupcijas... Kā es, tā Jūs... Sākam ar sevi!