Jūs aizmirsāt pieminēt metli, kura ir iecelta par galveno eksperti un bazūni visos sabiedriskajos medijos, šobrīd (arī vakar ,,šodienas jautājumā’’ viņa ar putām uz lūpām centās iebiedēt tautu ar krievvalodīgajiem vēlētājiem un Šleseru, kam protams piebalsoja bērtule! Kā jau noprotams, ja Šleseru tiešām ievēlēs, tad vainīgi būs krievi un visticamāk viņš pielaidi valsts noslēpumam nedabūs. Tagad jau vispār tautai nav jēgas balsot par personām, kuras tie vēlas redzēt mēra amatā, jo ,,slēdzienu’’ dos drošības dienests, atkarībā no tā, kurš būs ,,pareizais’’, kurš nē!

Sorosīt pareizi, bet kurš no visiem siles brāļiem paliek nabagāks? Vari tādu nosaukt, varbūt ķirsitis? Būtu interesanti redzēt viņa jauno privātmāju!

---Tavuprāt Šlesers visu laiku cīnās ar sorosītiem, tikai kāpēc šīs cīņas laikā viņš kļūst aizvien bagātāks, nu jau izlīdzinājies ar Lemberga turības līmeni.

Kā norisinājās aktīvu, kas piederēja Latvijas tautai, prihvatizācija? Cik lielu aktivitāti šai procesā ņēma rietumu struktūras? 1994. gadā tika reģistrēta “Latvijas privatizācijas aģentūra”. Šī aģentūra nostrādāja galveno lomu valsts aktīvu nodošanā privāto rokās. Ar USAID, The World Bank, European Bank, European Commission, Jāatzīmē, ka 1994. gadā Latviešu tauta vēl nebalsoja par iestāšanos ES. Tomēr galvenās ietekmes uz pamatreformām jau bija jūtamas. Kādu lomu USAID nospēlēja prihvatizācijā. Šī organizācija nevis vienkārši palīdzēja. Viņi finansēja prihvatizācijas dokumentācijas izstrādi. Konsultēja Latvijas varas iestādes, kā nodot valsts aktīvus privāto rokās. Un palīdzēja apmācīt speciālistus kuri tālāk strādāja Prihvatizācijas aģentūrā. LPA radīšanas mērķi bija sekojoši: 1) Ātra un vērienīga valsts uzņēmumu prihvatizācija; 2)Ārzemju investoru pieaicināšana, kā procesa “caurspīdīguma” nodrošināšanai; 3)sertifikātu sistēmas ieviešana, formāli dodot Latvijas pilsņiem iespēju iegūt daļu no šīm privatizētajiem uzņēmumiem.[nu precīzi kā bija Krievijā] Vai daudziem Valsts iedzīvotājiem pieder Latvijas uzņēmumi? Patiesībā lielie uzņēmumi nonāca lielo starptautisko struktūru rokās. Rietumu fondu ietekme tikai pastiprinājās. Galvenais jautājums. Kāds sakars Sorosam ar prihvatizāciju? Kurš ieņēma valsts reformu ministra amatu no15.09.1994. – 30.06.1995.? Tā pati Vita Anda Tērauda. Pirmā Sorosa Fonds Latvija vadītāja. Reizē arī atbildīgā par Latvijas aktīvu prihvatizāciju. Tieši Sorosa cilvēks pārvaldīja Latvijas valsts aktīvu prihvatizāciju. [Aivars Lembergs: “Mudaki! Goda vārds mudaki!”] Valsts reformu ministra amatā Vita Anda Tērauda nodarbojās ar sekojošiem jautājumiem. Viņa izstrādāja un realizēja prihvatizācijas plānu, ieskaitot valsts aktīvus. Sadarbojās ar Starptautiskajām organizācijām. Tādām kā USAID, The World Bank, kas nodrošināja ārējo struktūru ietekmi uz privatizācijas procesu. Radīja priekšnoteikumus ārzemju investoriem. Ilglaicīgā perspektīvē nodrošināja Valstiski svarīgo uzņēmumu nodošanu rietumu kompāniju kontrolē. Pēc tam kad Vita Anda tērauda izpildīja galveno lomu Latvijas prihvatizācijā Sorosa Fonds Latvija ietekme uz politiku un ekonomiku tikai pastiprinājās. Galamērķis nebija vienkārši pāriet uz Tirgus ekonomiku, bet radīt sistēmu kur pamatnosacījums bija, ka galvenajos politiskajos un ekonomiskajos jautājumos pamatietekme būs ārzemju investoriem.

---Lembergs taču arī ir viens no galvenajiem prihvatizatoriem. Valsts ekonomika atkal tiek nošķirta no ārzemju investīcijām. Pat padomija nevarēja bez tām iztikt.

Fondi var pārvaldīt ne tikai demokrātijas ideālus, bet arī pragmatiskos politiskos, ekonomiskos mērķus, kuri galu galā sagrauj valsts neatkarību un suverenitāti. Pirmais etaps. Valsts aktīvu sagrābšana. Šai etapā sorosa fonds sāk aktīvi iedarboties uz aktīviem un resursiem. Un šie resursi tiek izmantoti kā instruments ārējā, politiskajā un ekonomiskajā dienas kārtības virzīšanā. Šo procesu aktīvi atbalstīja starptautiskās struktūras kā sorosa fonds, Open Society Faundation, USAID. Sākumā privatizācija tika uzskatīta kā solis uz tirgus ekonomiku un uzplaukumu. Ārzemju struktūras ne tikai sniedza finansu palīdzību, bet arī novirzīja savus resursus uz svarīgākajiem aktīviem valstī, kas ļāva viņiem piekļūt visvarīgākajiem ekonomikas sektoriem Latvijā. Caur Open Society Faundation un USAID grantiem un stipendijām tika veidoti jaunie speciālisti, kuri pēc tam kļuva par ierēdņiem, politiķiem, ekspertiem žurnālistiem [arī mūsu Aidis Tomsons, Nellija Ločmele, Ozoliņš, Meļņiks, Andris Vītols Amerikā izgāja šo skolu. Tāpat kā Padomju laikos jaunie cilvēki izgāja Partijas skolas dažādās Krievijas institūtcijās. Pēc tam sludināja partijas idejas un lūkoja, lai tauta uzmanīgi tām sekotu.]. Viņi pēc tam piedalījās privatizācijās un citos galvenajos valsts procesos. Šīs programmas ne tikai veicināja jauno kadru apmācību, bet radīja lojālo speciālistu tīklu, kuri pēc tam pieņēma svarīgākos lēmumus ekonomikas un politikas jautājumos valstī. Daudzi no viņiem ieņēma galvenos posteņus valsts pārvaldē. Viņi virzīja reformas [skolu, medicīnas, valsts pārvaldes un ierēdņu samazināšanas] un programmas, lai pievilktu ārzemju investīcijas [nevis attīstīt savu pašmāju ekonomiku].Un, lai nostiprinātu rietumu spēlētāju pozīcijas. Pēc oficiāliem datiem Sorosa Fonds Latvija no 1992. – 2014. gadam Latvijā novirzīja 90 000 000 eiro. Ņemot vērā, ka partiju finansēšana nepastāvēja līdz 2012. gadam, varam tikai iedomāties, kas varēja ietekmēt politisko dienas kārtību valstī.

---Pašmāju ekonomikas attīstība pretstatīta ārzemju investīcijām, kā nelabvēlīgam faktoram.

Latvijas sorosizācija: Nodevības vēsture zem demokrātijas karoga.
-Latvijai ir savs demokrātijas sponsors un viņu sauc Soross. Brīvā mikrofona tantes nekad tam neticēs. Jums būs sāpīgi to lasīt, taču tā sāpe, ko jūs nodarījāt Latvijai atgriezīsies pie jums. Jūsu meli tiks saspiesti, kā tā puve ar kuru jūs aplipinājāt visu Latviju. Sorosa fonda demokrātiskā darbība sākās 25.06.1992. tieši tad tika reģistrēts “SOROSA FONDS LATVIJA”. Tā galvenā finansu plūsma kļuva “Ņujorkas atvērtās sabiedrības institūts”. Tā pirmā vadītāja kļuva Vita Anda Tērauda. Dzimusi Amerikā, no 1984. – 1988. strādāja Amerikas balsī. 1990. parbrauca uz Latviju. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā, viņa kļuva par ārējo ekonomisko kontaktu speciālisti Ministru kabinetā. Bet no 1992. – 1993. gadam ārlietu ministrijas ārējā departamentā. Viņa kļuva pirmā pārstāve, kas realizēja Sorosa mērķus Lastvijas politikā. Soross, kuru iedvesmoja Karla Popera idejas, veidot sabiedrību, kas stāvētu pretī autoritārismam. Kurš teica, ka demokrātiju Latvijā vajag uzspiest no ārienes? Soross finansēja izglītības programmas[tāpēc Latvijā izglītības sistēma ir sabrukusi], žurnālistiku [atceraties Ingu Spriņģi un visu mediju žurnālistu liberālo sistēmu. Viens un tas pats naudas punkts.] politiku [lai Saeima pieņem kādus likumus grib, visu nosaka kaut kāds neredzams spēks un viss aiziet pretrunā ar Latvijas valsts un tautas interesēm] Viss notika ne tāpēc lai valstī attīstītu demokrātiju, bet tāpēc, lai nostiprinātu savu ietekmi.

---Šobrīd neo marksisti Latvijā ir ,,progresīvo'' partija. Pats Soross ir pensijā, viņam ir divi dēli.